Noslēpumainais Visums20

Tu noteikti esi mācījies, ka daudzas planētas patiesībā ir gāzveida, bet vai tu zināji, ka Saturns ar visiem saviem gredzeniem spētu peldēt ūdenī? Šīs planētas blīvums ir 0,687g/cm3, bet ūdens blīvums ir 0.998g/cm3. Tas nozīmē, ja Saturna neliels modelis tiktu iemests vannā, tas mierīgi peldētu virs ūdens.

Šeit uz Zemes šķidrumiem ir tieksme plūst lejup, bet kosmosa antigravitātes un vakuuma stāvoklī visas šķidrās vielas saspiežas lodveida objektos. To izraisa ūdens virsmas spraigums, tā pati parādība, kas uz Zemes ūdenim liek ieņemt horizontālu stāvokli.

1986. gadā zinātnieks Dankans Valdrons atklāja asteroīdu, kurš vienmēr seko Zemei. Brīžiem to pat sauc par Zemes otro Mēnesi. Kopš tā laika ir atklāti vēl vismaz trīs šādi asteroīdi. Pats jaunākais no tiem, nosaukts par Maury, pierādīja, ka šie asteroīdi patiešām ir Zemes pavadoņi.

2004. gadā astronomi atklāja zvaigzni, kura pilnībā ir veidota no dimanta. Tā ir 4000 km diametrā un tas ir 10 miljardus triljoni triljonu (who cares?)karātu vērts dimants. Šī zvaigzne atrodas 50 gaismas gadu attālumā no Zemes un tā ir klasificēta kā baltais punduris, jo tā tiek uzskatīta par jau izdzisušas zvaigznes kodolu.

Tiek uzskatīts, ka kosmosā saspiežot kopā divus metāla gabalus, tie paši saplūdīs kopā. Tas notiek tāpēc, ka Zemes atmosfēra noklāj metāliskus elementus ar gāzveida kārtiņu, kas neļauj diviem metāliem pašiem no sevis saplūst kopā, bet vakuumā šāda parādība praktiski neeksistē. Tieši tāpēc kosmosa kuģu virsma tiek ļoti rūpīgi sagatavotas, lai šī parādība neradītu liekus sarežģījumus. Un tomēr daudzi zinātnieki vēl joprojām tam nedaudz oponē un uzskata, ka spēkam, ar kādu divi metāli tiek saspiesti, tomēr jābūt lielākam par cilvēka roku saspiedienu.

Solārie vēji ir reakcijas uz Saules virsmas, kas samazina Saules masu par miljons tonnām ik sekundi. Un tomēr pat šāda apmēra “diēta” vismaz pagaidām Saules spožumu neietekmē. Un tomēr jau sen ir pierādīts, ka pēc Visuma apmēriem salīdzinoši drīz Saule varētu izdzist.

Neticami, bet viena diena uz Venēras ilgst ilgāk nekā vesels gads uz tās. Lai Venēra apgrieztos apkart savai asij, tai ir nepieciešamas 243 dienas, bet Saules apriņķošana prasa tikai 225 dienas.

Tā kā uz Mēness nav gaisa un vēja, visu astronautu pēdu nospiedumi uz tā virsmas tur paliks miljoniem gadu uz priekšu. Kamēr vien meteorīts vai kāds cits ķermenis neietrieksies Mēnesī, visi nospiedumi, kas uz tā ir atstāti, paliks tur uz visiem laikiem.