Katru gadu visā Eiropā notiek kultūras mantojuma dienas, izvēloties dažādas tēmas. Katru gadu arī Latvija tajās piedalās, izvēloties dažādus Latvijas kultūras mantojuma objektus. 2008. gadā tēma bija Neparastais mantojums, un tajā izceltie objekti ir ievērības cienīgi arī pēc „īpašo dienu” beigām. Tad nu neliels ieskats.
Oriģinālo sarakstu izvēlējās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības speciālisti. Es savukārt no katra bijušā rajona izvēlējos vienu objektu, pēc personīgās gaumes un ieskatiem.
Aizkraukles rajons: Pilkalnes muižas klēts – kalte.
Pilkalnes muižas kungu māja gājusi bojā pēdējā kara laikā. Apbūves centru veido tikai kalpu dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas un klēts – kalte. Klēts ēka būvēta no māla kleķa 18. gs. un 20. gs. apšūta ar iedzelteniem ķieģeļiem. Klētī saglabājusies unikāla graudu žāvēšanas kalte.
Alūksnes rajons: E. Glika stādītie ozoli.
Ozolus 1685. un 1689. gadā iestādīja Alūksnes draudzes mācītājs Ernsts Johans Gliks (1654 - 1705), par godu Jaunās un Vecās derības tulkojumu pabeigšanas latviešu valodā. 1683.gadā pēc pārcelšanās uz Alūksni līdz ar garīgās literatūras tulkošanu E.J.Gliks uzsāka aktīvu darbību latviešu zemnieku izglītošanā. Dzīvodams Alūksnē, viņš ierīkoja pirmās trīs latviešu skolas zemnieku bērniem Vidzemē, kuras atradās Alūksnē, Apekalnā un Zeltiņos.
Balvu rajons: Baltinavas tiesas ēka.
Šobrīd ēku izmanto Baltinavas vidusskola. Tā ir pirmā ēka, kas celta tieši tiesai Latvijas Republikas laikā. Ēka iesvētīta 1936. g. 15. novembrī un ir izcils funkcionālisma stila paraugs.
Bauskas rajons: Bauskas pils lielgabalu kolekcija.
Bauskas pils muzejam pieder Latvijā lielākā lielgabalu kolekcija, kurā ir 11 lielgabalu un 2 mortīras (tā kā teksts no 2007. gada, var būt jau ir cits skaits). Lielgabali lieti vietējais manufaktūrās laikā, kad herciogs Jēkabs centās iekarot Eiropu. Tā kā manufaktūra atradās tuvumā, jau 19. gs. Iecavas muižai bija izdevies savākt iespaidīgu kolekciju, ko izstādīt gar iebraucamo ceļu, kas arī veido kolekcijas kodolu.
. Cēsu rajons: Turku karavīru kapi Cēsīs.
Turku kapi Cēsīs ir kopš 1878.gada, kad šeit apglabāti 25 turku karavīri – Krievijas armijas gūstekņi. 1937.gadā par Turcijas konsula Rīgā piešķirtajiem līdzekļiem tika izveidota piemiņas vieta, uzbūvējot pieminekli.
Daugavpils rajons: 1. pasaules kara blindāžas.
Nocietinājumi saglabājušies no laika, kad 1. pasaules kara frontes līnija šķērsoja Latvijas dienvidu pierobežu. Pilskalnes pagastā vienkopus ir skatāma virkne betona būvju (11), kas pārsteidz ar vairākus metrus biezām betona sienām un grīdām, biedējošām logu lūkām – ambrazūrām, kas kalpoja vācu armijas nocietinājumiem. Mūsdienās tās atrodamas dabas parkā „Pilskalnes Siguldiņa”, ejot pa īpaši ierīkoto taku „Vēstures liecinieki”. (Bilde no dabas parka, diemžēl nevienu betona blindāžu tā arī internetā neatradu)
Dobeles rajons: Pokaiņi.
Pokaiņu mežs šķiet slavens ar visādām teorijām par kādām ne tik enerģijām un kādām ne tikai teorijām par tā diženo pagātni, sejām, kuras atkārto slaveno Marsa seju, dzīvības avotiem utt. utjpr. Fakti: tajā ir akmeņu krāvumi. Mežs arheoloģiski pētīts 1996. gadā, Māra Atgāža vadībā. Izrakumu secinājums, ka akmens krāvumi visticamāk veidoti 1. gt. 1. pusē, laikā kad notika intensīva zemkopība tieši šajā reģionā un visticamāk tie ir gluži loģiski novāktie akmeņi no laukiem.
Gulbenes rajons: Gulbenes – Alūksnes bānītis.
Gulbenes – Alūksnes dzelzceļa posms ir vienīgais vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļš Baltijā. Tā sliežu platums ir 750 mm. 33 km garais posms ir saglabājies no šaursliežu dzelzceļa līnijas Stukmaņi – Valka, kuras ekspluatācija sākās 1903.gadā. Gulbenes – Alūksnes bānītis ir vienīgais dzelzceļš Latvijā, kurš atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli.
Jelgavas rajons: Blankenfeldes muižas spoku stāsti.
Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 18. gs. vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgtais pagalms, ko ietver saimniecības ēkas, mūra žogs no senākās muižas apbūves un stūros mazi paviljoni, kas celti 19. gs. Vārtu tornis celts 20. gs. sākumā Vecās kungu mājas vietā 1743. gadā būvēta pašreizējā kungu māja atturīgās baroka formās. 19. gs. vidū tai uzbūvēta piebūve, pārbūvēts jumts. Kungu mājā saglabājušies sākotnējā un vēlāku periodu interjeru apdare - parkets, griestu plafons ar profila joslu, intarsētas durvis, klasicisma gleznojumi zālē (19. gs. sākums), 19. gs. logi un durvis. Muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība - iebraucamie vārti, tējas paviljoni, grota, Latvijā vienīgie rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņi. Taču, kā jau nosukumā sapratā, tad šī muiža ir apsēsta. Blankenfeldes muiža lepojas ar visbriesmīgākajiem spoku stāstiem Latvijā. Pirms Ernsts fon Mēdems XVII gadsimtā uzcēla mūra kungu māju, Livonijas ordeņa laikos te atradusies koka muiža. Tajā mitis kāds tiešām ļauns spoks, kas, kā stāstījuši ļaudis, pat galvas mēdzis nošņāpt. Kāda Blankenfeldes kunga pavesta kalpone, sastapusi šo būtni, kļuvusi vājprātīga, un tāds pats liktenis piemeklējis arī viņas izmantotāju. Taču kopā ar Mēdemu dzimtu Blankenfeldē ieradušies arī daudz miermīlīgāki gari. Francijas karalis, kurš savas trimdas laikā 1804.—1805.gadā uzturējās Jelgavas pilī, mīlēja braukt atpūsties uz Svētes un Blankenfeldes muižu. Reiz viņš kopā ar marķīzu bija atbraucis medībās, un laikam marķīzs nebija pietiekami silti apģērbies, jo, sēdēdams karalim uz pleca, apaukstējās un 246 gadu vecumā nomira.
Dzimtas pēctece un tagadējā muižas īpašniece Adina fon Bernevica marķīzu uzskatot par Hānu dzimtas spoku un esot pārliecināta, ka tā gars joprojām mītot Blankenfeldē. Viņas māsīca Martina, ciemojoties muižā, marķīzu pati savām acīm esot redzējusi. Muižas īpašniece esot pilnīgi nesatricināma pārliecībā, ka pa muižas kāpnēm staigā viņas mirusī vecmāmiņa, kura nāk apciemot savu muižā mirušo un netālu apglabāto meitiņu.
Jēkabpils rajons: Strūves astronomisko novērojumu punkts.
Struves meridiāna loks ir līnija, kas mūsdienu ģeogrāfiskajā kartē šķērso desmit valstis un stiepjas gandrīz 3000 kilometru garumā. Šis meridiāna loks ir pirmais precīzais mērījums, kas veikts jau 19.gadsimta otrajā pusē, lai iegūtu precīzus mūsu planētas izmērus un formu saistībā ar Ņūtona teoriju, pēc kuras pasaule nav precīzas lodes formā. Struves parks Jēkabpilī blakus profesora Struves ielai ierīkots 19.gadsimtā kā pilsētnieku atpūtas vieta. 1828.gadā Pulkovas observatorijas direktors Vasilijs Struve izmērīja meridiāna loku no Gotlandes salas Somu jūras līcī līdz Jēkabpilij, tādēļ arī parks nosaukts viņa vārdā.Parkā ir zinātnieka izdarīto mērījumu atzīme, astronomiskais punkts, kas atzīmēts ar speciāli novietotu akmeni un iekaltu uzrakstu tajā. 1828.gadā profesora V.Struves izmērītais meridiāna loks tika savienots ar meridiāna loka posmu, kuru Krievijas dienvidrietumu guberņās izmērīja ģenerāļa Karla Tennera vadībā. Vēlāk šie meridiāna loka mērījumi tika turpināti ziemeļu un dienvidu virzienā.
lielākajā daļā esmu bijusi un varu teikt-dzīvē vēl iespaidīgāk! Latvijā ir tik daudz skaistu vietu par kurāam daudzi pat nezin jo domā, ka apskatīt kko var tikai ārzemēs.
Es dzīvoju 2 km no Alšu kaļķu cepļa (21.) tur jau sen vis ir izagts un pardots bet interesanti pavazāties pa to cepli Blakus iz kaļķa karjeras dziļums tur ir 36 meri un ir ierīkota ideāla peldvieta, bet par citām vietām es dzirdu pirmo reizi !!!! No manīm +++ labs raksts !