Nāvējoša un šausminoša slimība, taču vienlaikus par to ir izveidojušies ļoti daudzi mīti, kas gandrīz nekad nav patiesi. Varbut jums būs interesanti par tiem uzzināt.
Mīti par vēzi15
Ar pozitīvu attieksmi vien var uzveikt vēzi.
Nepatiesība. Nekad vēl zinātniski nav pierādīts fakts, ka ar pozitīvu domāšanu vien var izārstēt vēzi. Izslavētais placebo efekts ir vien tukša skaņa, neliels procents gadījumu, kad slimniekiem paliek labāk, nesaņemot zāles. Uzlabošanās šajos gadījumos ir saistīta ar to, ka nekas nav pilnīgi melns vai balts - vienmēr būs slimnieki kas atveseļosies un vienmēr būs slimnieki, kas nomirs. Vienīgais, ko tā var izdarīt, ir uzlabot slimnieka dzīves kvalitāti. Pozitīva attieksme var palīdzēt saglabāt cerību, spēju priecāties kopā ar draugiem, saņemt atbalstu no savas ģimenes. Visi šie faktori kopā var vienīgi dot spēku izturēt.
Ja mēs varējām aizsūtīt cilvēku uz Mēnesi, tad varam arī atrast zāles pret vēzi.
Aizsūtīt cilvēku uz Mēnesi bija daudz vieglāk, nekā radīt zāles pret vēzi. Nevajag sevi mānīt ar to, ka nākotnē būs vienas zāles pret visiem vēžiem (lai arī cik forša būtu doma, ka kāsis ir brīnumzāles). Vēzis patiesībā sevī iekļauj milzīgu grupu dažādu slimību. Katram vēža veidam ir savs cēlonis un savas sekas. Katram ir sava ārstēšana. Turklāt vēzis ir slimība kustībā - šūnās nepārtraukti notiek mutācijas un bieži vien pēc jutīgo šūnu iznīdēšanas vēzis atgriežas jau rezistents pret ārstēšanu.
Zāļu kompānijas un valdības slēpj universālās zāles pret vēzi, kas jau sen ir atklātas.
Muļķīgs mīts, kurš sakņojas sazvērestību teoriju mīļotāju prātos. Visu laiku masu medijos uzpeld jaunas un jaunas ziņas par brīnumlīdzekļiem pret vēzi, kurš nogalina vēža šūnas platē vai iznīcina vēža šūnas pelēs. Un pēc tam absolūtajam vairākumam šo ziņu neseko nekāds turpinājums. Vai zināt, kāpēc tas tā ir? Fakts ir tāds, ka vairāk kā divas trešdaļas šo preparātu tiek izmestas miskastē jau pēc pirmajiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, jo tās ir pārāk toksiskas. No šīs atlikušās trešdaļas vairāk kā 80 procenti tiek atmesti vēl vēlāk, jo šīm zālēm nav brīnumainā efekta, kas bija vērojams pelēs. Nemaz nerunājot par to, kas notiek pārējās fāzēs. Tātad kopsummā pat procents no visām šīm potenciālajām zālēm neiziet pārbaudi ar cilvēkiem.
Tā ir tikai ilustrācija tam, cik tas ir grūti. Un, ja tas jūs nepārliecina, tad kāpēc no vēža mirst visi, pat svarīgi cilvēki valdībās, ja reiz šādas brīnumzāles tomēr eksistē?
Regulāra pārbaudīšanās var uzķert visus agrīnā vēža slimniekus.
Žēl to teikt, taču arī tā nav taisnība. Labi izpētītiem vēžu veidiem (kā krūts vēzim), šis procents ir augsts, taču ne tuvu nesasniedz pilnību. Regulāra pārbaudīšanās tikai uzlabo izredzes, kas pats par sevi arī nav slikti. Vēzis turklāt var progresēt neticami ātri - vienas pārbaudes laikā vari būt pilnīgi vesels, bet jau nākošajā pārbaudē tev var būt audzējs ar metastāzēm.
Vēža ārstēšana neļauj tev dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Lielākoties tā nav taisnība. Ja vien vēzis nav pārāk progresējis, tad cilvēks var darīt gandrīz jebko un nesajust diskomfortu. Bez tam aizvien vairāk tiek ieviesti sāpju remdētāji, nelabuma mazinātāji un ēstgribas veicinātāji, lai palīdzētu arī smagi slimajiem.
Vēzis vienmēr izraisa milzu sāpes un mokas.
Daži vēži nekad neizraisa sāpes. Tie, kuri tās sajūt, var tikt ārstēti ar dāžādiem sāpju remdētājiem un tādējādi dzīvot paciešamu dzīvi. Tikai salīdzinoši retos gadījumos sāpes ir tik stipras, ka palīdzēt nespēj vairs nekas.
Biopsija uzirdina audus un liek vēzim izplatīties.
Dažiem vēža veidiem tā ir taisnība. Taču ārsti zina šo faktu, un, ja ir aizdomas par kādu no šiem konkrētajiem veidiem, tad nekad netiek veikta biopsija. Piemēram, ja ir nopietnas aizdomas par sēklinieku vēzi, tad biopsiju nedrīkst veikt un parasti sēklinieks tiek noņemts uzreiz.
Visiem ar vienu un to pašu vēža veidu jāsaņem viena un tā pati ārstēšana.
Nē. Pat viena vēža paveidi dažādos slimniekos var būt tik atšķirīgi, ka ir nepieciešama individualizēta pieeja. Starp citu, tieši uz to iet modernā medicīna. Nākotnē katram pacientam veiks individuālu terapiju, kas būs īpaši pielāgota konkrētā pacienta gēniem.
Vēzis vienmēr ir jāārstē.
Ir vairāki medicīniski gadījumi, kad vēža ārstēšana dod lielāku ļaunumu nekā labumu. Pirmkārt, ir sastopami lēni augoši audzēji, kurus neatmaksājas ķirurģiski izņemt, jo operācijas risks ir pārāk liels. Šiem cilvēkiem iesaka nogaidīt un cerēt, ka vēzis vai nu pazudīs pats no sevis (arī tā notiek!) vai vismaz pārstās augt. Vēl var būt arī tādi gadījumi, kad vēzis jau ir pārāk progresējis un ārstēšana tikai nevajadzīgi novājinātu organismu un saīsinātu atlikušo mūžu. Un vēl var gadīties arī tādas situācijas, ka vēzis ir mazākā no tavām raizēm (piemēram, HIV). Tā kā ne vienmēr izgriešana ir tas labākais variants.