Melnā atraitne17

Lai arī Vera Renczi bija satriecoši skaista un kolorīta sieviete, viņa pasaules vēsturē ieies kā viena no visu laiku nežēlīgākajām sērijveida slepkavām, ko izraisīja tik vien kā nepārvarama kāre pēc vīriešu uzmanības un vēlme būt vienmēr aplidotai. Dzimusi 1903. gadā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē turīgā ģimenē, viņa jau no agras bērnības vēlējās būt vīriešu uzmanības centrā. Tāpat viņai bija iedzimts skaistules sindroms. Viņa stundām varēja stāvēt spoguļa priekšā un apbrīnot savu skaistumu. Jau 15 gadu vecumā viņas vecāki meitu vairs nespēja kontrolēt un viņa regulāri bēga prom no mājām, lai savaldzinātu vīriešus un iegūtu viņu simpātijas. Viņa ar to bija tik apmāta, ka bieži vien satikās pat ar vairākiem vīriešiem vienlaicīgi. Viņai pārsvarā patika vecāku un bagātu vīriešu sabiedrība, bet netika atteikts arī, precētiem, jaunākiem vai pat ne pārāk turīgiem aplidotājiem.

Tas viss beidzās ar to, ka jau agrā jaunībā viņa apprecējās ar daudz vecāku Bukarestes biznesa cilvēku, no kura viņai drīz arī piedzima dēls Lorenso. Tomēr jau tolaik visi Veru raksturoja kā ļoti greizsirdīgu, karstasinīgu un ātri aizvainojamu. Karstasinīgais raksturs arī kalpoja šausmām, kuras sekoja turpmāko pāris gadu laikā. Pavadot daudz laika ar dēlu, Verai nekas neatlika kā vien domāt, ko tobrīd dara viņas vīrs, kāpēc viņš dažreiz kavē pēc darba, ierodoties mājās. Tādās pārdomās viņa nonāca pie slēdziena, ka vīrs viņu krāpj. Sieviete tik ļoti pierada pie sev iestāstītās domas par krāpšanu, ka kādu vakaru viņa piemaisīja vīra dzērienam arsēniju, radiem pasakot, ka vīrs viņu pametis, tāpēc nav vairs redzams.