Lieldienas ir svētki, kuri arī man pašai ir ļoti tuvi un mīļi 
Man patīk krāsot olas un šūpoties 
Lieldienas4
43
13
Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristiešu domām, ir notikusi laika posmā no 27. līdz 33. gadam.
Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk
Reklāma
Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākošās nedēļas pirmdiena.Katrai dienai ir īpaša nozīme.
Arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi ir kļuvuši par tradīcijām.
Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. Lieldienu datums tika pieņemts Pirmajā Nīkajas koncilā 325. gadā.
Reklāma
Lieldienas pirms kristietības ienākšanas bija pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu.
Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos.
Lai olas būtu raibākas, tā var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas.
Reklāma
Arī burvji krāsojuši olas senajos laikos, un likuši tās zem zirgu vai lopu silēm tiem, kam gribējuši uzsūtīt nelaimi lopiem. No tādām burvja olām cilvēki ļoti baidījās. Īpaši maģisks spēks piemitis pat ūdenim, kurā vārīja olas,- tas līdzēja atvairīt vanagus no vistām: izpērtās pirts slotas Lieldienu rītā lika sētas mietu starpā un aplēja ar ūdeni, kurā vārītas olas.
Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža. Ar olām saistās arī daudz citu ticējumu: Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola! Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos! Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies! Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē- tu man nepatīc; ja 3- diezgan kas no tevis nav; ja 4- patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5- jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!
Tev patiks šie raksti
