Spoki.lv Šis ir orģinal rakts ir balstits uz faktiem par stonhendžu, ka un kur tika radita šis vestures objekts. Vienkarši abrinojami.
Kurš ir uzcēlis Stonhendžu!!!7
132
6
Bez šaubām, viena no milzīgākajām un noslēpumainākajām celtēm pasaulē ir varenie akmens bloku stabi,kuri atrodas Stonhendžā (Viltšīra, Anglijas grāfistē, uz ziemeliem no Solsberi) Iespējams,ka Stonhendžas akmens stabi ir kulta pieminekli , kurus izmatojuši senieāstronomi. Pec zinatnieku domām, šie, akmens stabi tika izveidoti aptuveni 1860. gada pirms Kristus. To celtniecība tika piedēvēta gan ķeltiem ,kuri pirmie 6.gadsimta pirms Kristus pārcēlās uz Angliju, gan arī romiešiem.
Vēl šodien nav zināma tauta, kura ir uzcēlusi Stonhendžas gigantiskos stabus. Viens ir skairds to celtnieki neprata ne lasit, ne rakstīt. Taču kā viņi spēja nogadāt milzīgos akmens blokus no aptuveni 200 kilometrus talajiem Velses kalniem uz celtniecibas vietu, ja akmens bloku svars parsniedzas 4,5 tonas ? Šos akmeņus sauca par gaišzilliem. Akmens stabu lielums ir precīzi aprēķināts gan ģeometriski , gan pēc astronomiska parauga, turklāt tie atgadina apmeram 600 citaslīdzīgas celtnes eiropa. 1967.gada doktors Aleksandrs Toms, Oksfordas universitates tehnoloģiju zinātņu profesors, noteica, ka savā butiba visām ir viena mervienība megalītiskais jards (2,72 pedas) .
. Visi akmens stabu apļi balstas uz ģeometriskiem aprēķiniem,kuros izmantoti taisnlenķa trijstūri.Oficiali tikai tūkstoš gadu pēc grieķu matematiķa itagora teorēmas parādīšanās tika rakstits šiš atklājums. Astromu uzmanību jau sen piesaistīja noslēpumainas celtnes megalīti. to pierāda ķalnos atrastie atteli, lāni un uzmetumi uz klinsu sienām. Iespējams , ka ar megalitisko celtņu novērot vasaras un ziemas saulgriežus, kā arī sekot zvaigžu kustībai.
Tadējādi kļūst skaidrs, kā senajiem cilvēkiem bija zināmas mazās Mēness pieturas , kuras bija pamatojums pavadoņu elipses formas orbītai. Pieturas tika uztvertas tikai pēc 18 gadiem.
Angļu astranoms sers Freds Hails jokoja par seno iedzivotāju sasniegumiem:vajadzetu būt Ņūtoniem vai vismaz Einšteiniem. Julijs Cezars, apmeklējot Stonhendžas romiešu valdīšānas laikā Britānija , ziņoja Romai Priesterim bija jaizpēta milzum daudz versiju un tam jāpatērē vairak nekā 20 savu dzīves gadu .
Divu iemeslu dēļ viņu zināšanas nav iespējams iegūt no rakstu avotiem Pirmkārt, viņi sargāja savus noslepumus, Otrkārt , rosinot mācekļos intersi par zināšanām, priesteri vadījās pēc atmiņas, nevis rakstiem. Visticamāk , šīs zināšanaslaika gaitā izzuda pavisam.
Tev patiks šie raksti
Man patika šis raksts kaut vairāk būtu tādi raksti spokos. 
