Raksts ir par vietu, kurā pirms vairāk kā 20 gadiem tikai veikti kodolieroču eksperimenti.
Kodoltestu zona, 20 gadus vēlāk34
729
2
Semeja, Kazahstāna. Šeit pirms vairāk kā 20 gadiem tika izbeigti eksepimenti ar kodolieročiem, taču jaunākās paaudzes, kas šeit dzīvo, par to tiek informētas tikai no vecāku stāstiem. Šie 20 gadi ir pierādījuši, ka vides iznīcināšana turpinās arī līdz mūsdienām
Attēlā redzamais "kodol-ezers" ir pats redzamākais elements šajā apkārtnē. Ezers radās no 140 kilotonnu kodoltermiskās eksplozijas 1965. gadā. Tā diametrs ir 500m, kā arī dziļums - 80m. Padomju laikos neauglīgajās PSRS zonas tika veidoti ūdens rezervuāri, ar kodolsprādzienu palīdzību.
Ūdens ezerā nav radioaktīvs, kā arī ir iespējams ieraudzīt peldam kādu zivi tajā. Tomēr ezera krastā uzstādītie dozimetri uzrāda radioaktīvo starojumu, kas 114 reizes pārniedz pieļaujamo līmeni.
Eksplozija līdzinājās 2000 vagonu, kas pilni ar trotilu, sprādzienam,
Sprādziena laikā zeme no krātera tika izsvaidīta pat kilometra attālumā no epicentra. Izsvaidītie zemes gabali ir ļoti radioaktīvi.
Sprādziens pārvērta granīta klučus vulkāniskajos iežos.
Grūti noticēt, taču vairākus kilometrus tālāk, no šīs bīstamās zonas vēlaizvien dzīvo cilveki, kuri audzē lopus un dzer ūdeni no netālu esošās saindētās upes.
Šie ļaudis dzīvo bez alektrības.
Ķēvju piens ir tīrs, jo tie uzturā nelieto zāli no saindētajām vietām.
Objekts tiek pastāvīgi uzraudzīts, jo neviens neviens nav pārliecināts, kādas būs turpmākās kodolsekas uz apkārtējo vidi, dzīvniekiem, pazemi.
Tev patiks šie raksti
(in real life)
