Jo sapnī man tā teica...18

Pašpasludinātais dziednieks vietējo cilvēku acīs bija diezgan autoratīva persona un daudzi tiešām ticēja, ka viņš spēj ar savu rituālu palīdzību pieburt laimi un veiksmi, padarīt sievietes seksuālākas citu vīriešu acīs. Daudzas sievietes griezās pie viņa, lai Suradži piebur viņām vīru un padara to īpaši pakļāvīgu un uzticīgu. Viņa klienti pārsvarā bija meitenes un sievietes vecumā no 11 līdz 30 gadiem, tāpēc ļoti iespējams, ka viņām vienkārši bija kauns kādam stāstīt par nodomiem doties pie Suradži, tāpēc daudzas pazuda bez vēsts, neradot ne mazākas aizdomas par šī necilvēka zvērīgajām darbībām.

Pats Suradži vēlāk atzina, ka par “burvestību rituālu” viņš pieprasīja no 200 līdz 400 dolāriem. Tad viņš meitenes un sievietes aizveda uz piemājas cukurbiešu lauku un ieraka zemē līdz jostasvietai. Kad upures pamanīja ko nelāgu, bija jau par vēlu. Slepkava ar elektrības vadu nožņaudza viņas, vēlāk dzerot viņu siekalas. Kad šis rituāls tika pabeigts, viņš pārapbedīja līķi ar galvu pret māju, kam pēc sapnī teiktajiem tēva vārdiem vajadzēja sniegt dievišķās spējas.

Cilvēki, kuri pazina Ahmadu, atzina, ka viņš vienmēr bijis izpalīdzīgs un vēlējies palīdzēt smagi slimiem pacientiem. Grūti to aptvert, bet iespējams, ka šo rituālu slepkavību virkni aizsāka tieši viņa pārliekā vēlme būt labam cilvēkam un palīdzēt arī tad, kad tas nebija iespējams, tas radīja nopietnas psihiskas problēmas un tad arī radās sapnis, kurš maksāja vismaz 42 nevainīgu cilvēku dzīvības.

Un tas ir tikai upuru skaits, kuru līķi jau ir atrasti Suradži piemājas cukurbiešu plantācijās. Izmeklētāji uzskata, ka šī vieta slēpj krietni vairāk nāves gadījumu un ciešanu. 1998. gadā Suradži tika piespriests nāvessods, nošaujot.