Nacistu Noslēpumu Apkopojuma 3. daļā apskatīsim slepenākas un mazāk zināmas disku programmas par Haunebu un Vril. Kugelwaffe, Kugelblitz, Feuerballs u.c.
Nākamā, 4. daļa
Disku Projekti! Nacistu Noslēpumi! 3. daļa.20
...tajā pašā laikā privāta grupa ar oficiālu atbalstu valts atbalstu sāka darbību Leipcigā. Artūrs Sakss, fermeris, kurš piesaistīja sev uzmanību 1939. gadā ar sevis radītu A.S.1 gaisa modeli ar apļveida spārniem. Sakss ieguva atļauju un līdzekļus, lai uzbūvētu daudz lielāku sava mazā prototipa versiju. Kad A.S.5 tika demonstrēts, tā lielākais pluss bija gandrīz nedzirdamā skaņa. 1944. gadā tika uzsākta arī pilotējamas lidaparāta versijas izstrāde - A.S.6.
Attēlā: Fermera Saksa projektētais A.S.6 jeb Me-600 Klijāns
Mēneša laikā tika uzbūvēts dīvains koka lidaparāts, kurš izmantoja, galvenokārt, palikušās detaļas no Me Bf 109 iznīcinātāja. Tas bija manevrējams un vadāms, un ar to sāka lidošanas testus. Taču šis projekts jau no sākuma bija lemts neveiksmei - dzinējam nebija pietiekoši jaudas un projektu nepārtraukti vajāja dažādas nelielas problēmas. Lidaparāts gan varēja "palekties", taču nespēja pilnvērtīgi lidot. Pat reaktīvā iznīcinātāja Me-163 Komet pilots mēģināja ar to lidot, taču nesekmīgi. Tāpat kā testa pilots, arī Komet pilots ieteica A.S.6. no sākuma izmēģināt vēja tunelī un nodot Messerschmit fabrikai, kur gaisa kuģi uzlabotu ar labākām Me Bf 109 detaļām un lielgabalu.
Attēlā: Me-163 Komet
Sakss ieklausījās padomos un nākamais viņa izstrādātais modelis, A.S.7V-1 varēja kļūt par iespaidīgu iznīcinātāju, kurš spēj attīstīt 500 jūdžu ātrumu. Ražošanas laikā tas kļuva pazīstams kā Me-600 "Klijāns".
Sakarā ar nepārtrauktajiem Sabiedroto uzlidojumiem kopš 1944. gada, SS bija spiesti uzsākt vēl plašākus pētījumus un izmēģinājumus, piemēram, izmēģinot bezpilota diskus virs okupēto valstu teritorijām. Šie diski kļuva pazīstami kā "Feuerball" ieroči, dažreiz kļūdaini nodēvēti par mistiskajiem V-7 ieročiem.
WNF Feuerball darbojās ar plakanu, apļveida turboreaktīvo dzinēju. Tam bija uzstādīts Messercschmitt fabrikā izstrādāts elektrstatiskais ierocis uzbrukumiem. Pēc Feuerball izveidošanas, tās ražošana momentā nonāca SS pakļautībā. Diski sev apkārt sadedzināja īpašas ķimikālijas, lai radītu speciālu elektrostatisku lauku, kurš sabojātu sabiedroto bumvedēju dzinējus un gaisa radarus. Lidojošo objektu sabiedrotie nosauca par "Foo Fighter". Sabiedrotie novēroja šo viņiem sekojošo, spīdīgo objektu gan dienu, gan nakti. "Foo" tika ņemts no franču vārda "Feu" (Uguns), kā arī no komiksu grāmatas par dīvainu ugunsdzēsēju, kurš pats uzsāka ugunsgrēkus. Viņa pazīstamais teiciens bija "Where there's Feu, there's fire". Tā amerikāņi izdomāja šo "Foo fighters", kamēr briti tos sauca vienkārši par Krauta Meteoriem.
Attēlā: Foo Fighters, kuri redzami daudzos foto ap lidmašīnām.
Protams, arī WNF (Lidmašīnu rūpnīca), novērtēja degšanas efektu un oficiāli deva ierocim vārdu WNF Feuerball (Ugunsbumba). Ugunsbumbas nelika mieru Sabiedroto lidmašīnām no 1944. gada novembra līdz 1945. gada aprīlim, kad Ugunsbumbu vietā sāka ražot paplašinātu, labāku ieroci - "Kugelblitz" (Zibensbumba). Tās tika palaistas no Schwarzwald jeb Melnā Meža.
Attēlā: Iespējamie Feuerballs.
Sabiedrotie bija neizpratnē par šiem ieročiem, kuri bija gan mazi, gan milzīgi izmēros un uzbruka pa vienam vai grupās. Vācieši šo neizpratni vēl vairāk palielināja, bez Feuerball/Kugelblitz ieviešot vēl divus citus ieročus - "Seifenblasen" (Ziepju Burbulis) un "Kugelwaffen". "Seifenblasen" bija lieli meteroloģiskie baloni ar folijas strēmelēm, lai mulsinātu Sabiedroto radarus. Viņu apaļās formas un metāla pārklājuma dēļ, kas saulainās dienās spēcīgi atspīdēja, tie tika jaukti ar Feuerball. "Kugelwaffen" savas spēlītes ar Sabiedroto bumbvedējiem uzsāka 1941. gadā. Sabiedroto lidmašīnu apkalpēm bija ļoti grūti atšķirt nekaitīgo "Kugelwaffen" no "Kugelblitz" diskiem. Hronoloģiski, mazākie Kugelwaffen parādījās vēl pirms Feuerball, ko var spriest pēc fotogrāfijām, kas uzņemts 1942.-43. gadā virs Japānas, kurai tika nodotas vairākas vāciešu tehnoloģijas. Tādi paši ieroči tika novēroti Itālijas un Vācijas debesīs 1944. gadā.
Attēlos: Iespējams Kugelwaffen vai Feuerballs, kurus bieži mēdz apzīmēt zem viena nosaukuma - "Foo Fighters"
Hermans Klāss strādāja pie vairāku šo uz tālvadību vadāmo disku izstrādes un atzna, ka pirmie Feuerball prototipi neesot bijis nekas vairāk kā mazi, sudraboti reaktīvie diski, kuri palaisti ar katapultām un vadīti ar tālvadību, lai redzētu Sabiedroto bumbvedēju apkalpes reakciju.
Foo Fighters tika līdz Losandželosai?Kauja par Losandzelosu
1945. gada pavasarī, kad kara beigas jau bija redzamas, lielākā daļa no programmām tika apturētas. Taču daži darbi turpinājās. Henrijs Koanda tika sagūstīts Parīzē 1940. gadā un tika piespiets strādāt disku izstrādē SS uzraudzībā. Viņa projekts bija lēcveidīgs disks, kurš nosaukumu ieguva no sava radītāja. Koandas Disks bija reaktīvās piedziņas disku šedevrs. Taču tā kā tam vajadzēja 12 Jumo 004 reaktīvos dzinējus, iespaidīgais lidaparāts nekad netika tālāk par testiem vēja tuneļos. Tāpat arī Andea Eppa neatkarīgi būvētie Omega diski, kuri izmantoja divus Pabst tainsnplūsmas reaktīvos dzinējus un astoņus Argus pacelšanās propellerus, netika tālāk par modelīšu testēšanu 1:10 mērogā. Pēc kara Epps palīdzēja Padomju Savienībai izveidot savu pirmo reaktīvo diska lidaparātu Pirnā, Austrumvācijā 1950. gadā.
Attēlā: Koandas disks
Dr. Aleksandrs Lipičš, kurš arī pētija disku lidotspēju 1941. gadā, vēlāk bija pārāk aizrāvies ar Me 163 Komet un DM-1 delta paraplānu programmām, lai izveidotu kaut ko vairāk kā ļoti vienkārša dizaina disku ar apļveida spārniem priekš Messerschmitt rūpnīcas.
Attēlā: Lipiča DM-1