Cilvēces mantojums31
552
2
Lielā Āfrikas aiza.
Vissenāko cilvēku kauli atrodami ļoti dziļi zemē.Āfrikas austrumu daļā ir lūzusi zemes garoza,turklāt lūzumā dziļas gravas izskalojušas arī upes. Šo vietu sauc par Lielo Āfrikas aizu.Te arheologi var piekļūt pie ļoti seniem zemes slāņiem,tāpēc liecības par vissenākajiem cilvēkiem šajā vietā ir atrastas visvairāk.
Slavena ir 75 metrus dziļā Olduvajas ieleja.Šeit arheologi ir atraduši australopiteka,darbīgā, stāvusejošā un saprātīgā cilvēka kaulus,kā arī pirmos darbarīkus un cilvēku celtņu paliekas. Tepat netālu Letolī atrasti arī 3,7 milijonus gadu veci cilvēkveidīgo būtņu pēdas nospiedumi.
Terra amata
Nīcas pilsētā Francijā,ceļot jaunu ēku,zinātnieki atklāja apmēram 20 būdu paliekas.Šīs būdas bija cēlis senais cilvēks un tās tiek uzskatītas par senākajām celtnēm eiropā.Senāko celtņu vecums ir apmēram 400 tūkstoši gadu. Terra amatā būdas bija veidotas no koku zariem,ko cilvēki bija saslējuši citu pret citu un nostiprinājuši ar akmeņiem.
Ēkas bija 7- 15 metrus garas.Būdas vidū bija pavards. Pēc atrastajiem dzivnieku kauliem varēja spriest,ka te dzīvojuši mednieki. Zinātnieki šo apmetni nosauca tuvākās mūsdienu mājas vārdā Terra Amata.Tūlkojumā no latīņu valodas tas nozīmē Mīlētā zeme.
Reklāma
Altamira.
Altamiras ala Spānijā bija pirmā vieta pasaulē,kur zinātnieki atrada seno cilvēku zīmējumus. Tie ir 15 tūkštošus gadu veci. 1879.gadā kopā ar meitu Mariju šajā alā iegāja spāņusenatnes pētnieks Marselīno Sautvola.Pētnieks lāpu gaismā vēroja zemi, jo uz t''as bija atrasti seno cilvēku darbarīki.Sautvolas meita paskatījās uz alas griestiem un iesaucās :" Tur ir bizoni"!Uz griestiem bija uzimēts 21 bizons.Senie meistari to bija paveikuši ar sarkano un melno mālu.
Lasko.
Šajā ap 100 metrus garajā alā,kas atrodas Francijā,pētnieki ir atklājuši cilvēku patvērumu, kurš ir 15 tūkstošus gadu vecs.Te ir atrasti gan seni darbarīki, gan zīmejumi, gan apbedījumi.Lasko zīmejumos attēloti zirgi, bizoni brieži, tauri un pat degunradži.Lielākais bizona attēls ir pat piecus metrus garš.
Jērika atrodas Izraēlā.Te zinātnieki atklājuši senāko mums zināmo pilsētu. Tā radusies 8.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Ap savu apmetni cilvēki uzscēla piecus metrus augstu mūri ar vairākiem deviņus metrus augstiem torņiem.Pilsētā dzīvoja apmēram 2000 cilvēku.Šejienieši ir daudz tirgojušies.Viņi mainījuši sāli un dārgakmeņus pret kauri gliemežvākiem un obsidiānu(stiklam līdzīgu akmeni)
Reklāma
Čatalhjujuka.
Čatalhjujuka ir pakalns Turcijā.Te zinātnieki atrada senu pilsētu kas pastāvēja 7.-6. gadu tūkstoti p.m.ē.Pilsētā dzīvoja apmēram 6000 cilvēku.Mājas bija būvētas no koka un saulē kaltētiem ķieēļiem.Tās atradās tik cieši kopā, ka atgādināja bišu šūnas. Mājā varēja iekļūt pa koku kāpnēm no jumta.
Tādā veidā pilsētas iemītnieki pasargāja sevi no iebrucējiem.Uzbrukuma gadījumā kāpnes noņēma un iebrucēji nevarēja iekļūt ēkās.Pilsētnieki audzēja labību, linus un kopa mājlopus.Viņi gadāja dievieti māti, bet svētkos dejoja jaguāra ādās,jo jaguārs tika uzskatīts par svētu dzivnieku.
Maltas tempļi.
Malta ir salu valsts Vidusjūrā.Te zinātnieki atraduši 15 tempļus,kas celti ap 3000.gadu p.m.ē.Tempļa ārsienas un iekšienes ir sakrautas no plakanām akmens plāksnēm,bet starpas piebērtas ar sīkākiem akmeņiem.Katrā templī ir vairākas ieapaļas telpas. Vienā telpas stūrī ir novietota dieva skūlptūra.Senie meistari tempļus būvēja tā lai noteiktā gada dienā uz dieva skūlptūras sejas kristu saules stars.Iespējams ,ka šajā dienā dievam par godu tika svinēti svētki.Zinātnieki atraduši arī pašas dievu skūlptūras.Lielākā bija 21 metru augsta.
Stounhedža.
Vairākās vietās Anglijā zinātnieki atraduši noslēpumainus, no akmens krautus apļus.Lielākais no tiem ir Stounhedža.Šo savdabīgo apli veido vismaz 25 tonnas smagi akmeņi,kas salikti kāvārti.Stonhedžu cilvēki sāka celt ap 3000 .gadu p.m.ē. un turpināja būvēt vel 25 paaudzes.Kam gan viņiem bija vajadzīga šāda būve? Zinātnieki domā,ka tā kalpojusi par kalendāru.Noteiktā laikā pa noteiktiem Stonhedžas vārtiem iespīdēja saule.Tā cilvēki uzzināja, kura diena pienākusi.
Tev patiks šie raksti
