Biedējošie medicīnas instrumenti un procedūras.13

Foto: Amerikas pilsoņu kara Ķirurģijas Antikvariāts. 

Tas noveda arī pie „aizmugures daļas „ reģiona ārstēšanas. Tā kā Spānija reiz bija musulmaņu pakļautībā, tie apguva arī musulmaņu medicīnas paņēmienus. Viena no procedūrām saucās coccyx kaulu ( astes kaula ārstēšana). Avots vēsta: „ Ja pēdējo astes kaulu vajadzēja operēt, ar īkšķa palīdzību, kurš iebāzts pacienta anālajā atverē mēģināja to sataustīt. Ja bija nepieciešams, daļu no tā izņēma caur anālo atveri. Tika izveidota brūce, kuru pēc operācijas nācās dziedēt ar dažādām metodēm. „ , un tajā laikā varēja aizmirst par jebkādu anestēziju. Tika pielietotas ari dažādas metodes ar piltuvei līdzīga rīka palīdzību, kurā pildija iekšā dažādas mikstūras, kurā, itkā vajadzētu palīdzēt pacientam.  

Amputācijas instrumentu komplekts( 1800-to gadu vidus līdz beigas). 

Agrākā zināmā ķirurģiskā procedūra ir veikta apmēram pirms 7000 gadiem, kad to veica neolītiskā laikmeta cilvēki. Procedūras laikā tika atvērts galvaskauss. Ja smadzeņu apvalks procedūras laikā necieta, bija izredzes izdzīvot, par ko lecina arī arheoloģiskajos izrakumos atrastie galvaskausi ar dažādām dzīšanas pazīmēm. Attēlā redzamais instrumentu komplekts ir krietni jaunāks un ir no 1800- tajiem. Pirmie anestēzijas līdzekļi tika izgudroti tikai 20. gs. un arī tad bija risks tās pārdozēt.  Ir pieņēmumi, ka ķirurģiska veida procedūras notikušas arī agrāk, bet atrastie galvaskausi bija pārāk bojāti, lai spētu precīzi noteikt šīs hipotēzes patiesumu. 

Foto: Enoksons.

1. acs operācija reģistrēta ap 800. gadu pirms mūsu ēras un to sauca Shastra – karma.

Ārsts iesildījis pacienta aci ar savu elpu. Viņš berzēja slēgtu aci ar savu labās rokas īkšķi un pēc tam lūdz pacientam apskatīt viņa ceļgalus. Kad tika atvērta acs, ārsts ar vidējā un īkšķa pirkstu palīdzību saķēra aci. Acs tika nedaudz izvirzīta uz āru un slacīta ar pienu. Tad ar pirkstu tika braukāts pa acs gļotādu un pirksts ievirzīts acs kaktiņā uz deguna virzienu (!). Pacients varēja redzēt objektus ar savu aci, bet tā jau bija izbīdīta gandrīz no acu caurumiem. Pēc operācijas pacientam tika pārklāta kokvilnas lupatiņa uz acs un viņam bija jāguļ. Operēta tika kreisā acs un ārsts darbībām izmantoja savu labo roku. Pēc atstātajām lielībām, dažas dienas pēc operācijas pacients esot spējis pilnvērtīgi redzēt un arī brūces dzijušas visai labi. 

Foto: Medicīna: Vēstures perspektīvas un mākslas muzejs.

Visaktīvākās operācijas senajā vēsturē ir notikušas Peru un Bolīvijas reģionā, vismaz tā liecina atrastie artefakti. Pierādījumi par ķirurģijas praktizēšanu ir atrasti arī Eiropā, Āzijā, Jaunzēlandē, dažās Klusā okeāna salās un Ziemeļamerikā. Neticami, bet pirmās apgraizīšanas notikušas senajā Ēģiptē, pirms vēl bija iegūtas kādas zināšanas par procedūru vai infekcijas izplatīšanos ķermenī. Arī Britu salu apdzīvojušās ciltis ir veikušas šadus rituālus, bet as noticis īpašā dienā, kurā apgraizīšanu uzskatīja par upuri dieviem.  

Jau 9. gs. pirms mūsu ēras Kambodžā dzīvojošajām sievietēm tika veiktas operācijas ar abortu. Šī bija skumja situācija, jo procedūras laikā tika sasists bērna galvaskauss, lai to vieglāk varētu izdabūt ārā. Arī lai pārtrauktu grūtniecību tika izmantoti dažādi truli priekšmeti, kurus vai nu ievadot, vai arī no ārpuses izmantoja, lai beigtu bērna grūtniecību.

Pirms ejam tālāk, jums būtu jāzina, ka agrāk ārstiem nebija prasība iet medicīnas skolā, vai iegūt kādu sertifikātu. Ja persona spēja noturēt pie dzīvības pacientu, viņš palika savā praksē. Nebija nekādas uzraudzības un notika dažādas „ēnu prakses”, kas palīdzēja piesaistīt un noturēt pacientu plūsmu. Lielākā daļa cilvēku zina par asins noliešanu Viduslaikos, kad šo procedūru veica mūki un priesteri. Vēlāk tās veica bārddziņi. Tikai pierakstītas vairākas grāmatas ar šīs metodes pielietošanu un praktizēšanu. Šī metode ilga gandrīz līdz 19. gs, vietām pat līdz 20. gs. Vairāk par asins noliešanu ( angļu val. )---> Šeit

Ar artefaktu atrašanu pierādīti arī antīkie protezēšanas pasākumi. Protēzes mēdza piestiprināt ar ādas siksnu palīdzību un pati protēze visbiežāk tika izgatavota no koka. Arī tagadējā Latvijas teritorijā ir atrasti pierādījumi tam, ka šeit pirms vairāk kā 1000 gadiem ir notikušas amputācijas procedūras un uzliktas dāzādas protēzes.  

Seno protēzi var aplūkot --->Šeit

Žēl, ka mūsu senčiem nebija tādu zināšanu, kādas tagad ir mums, tomēr atcerēsimies, ka jebkurā laikā ārsti saviem pacientiem vēlēja tikai to labāko un pielietoja tā laika labākos medicīnas līdzekļus un procedūras. Toreiz, pacientam bija jāpaļaujas uz izraudzīto ārstu un viņa iemaņām. Tieši šīs iemaņas gadiem ejot un pilnveidojoties ir radījušas mūsu tagadējo medicīnas zinātni ar visiem tās sasniegumiem un tehnoloģijām.