...kuri izmainīja pasauli. 
6 ģeniāli amatieri...14
479
1
Mērija Anninga – gliemežvāku kolekcionāre, kura atklāja vairākas dinozauru sugas. Katrs no mums taču kādreiz ir staigājis gar jūras krastu un lasījis gliemežvākus, bet neviens no mums iespējams nekad ar to neieies vēsturē kā tas izdevās šai sievietei. Viņas hobijs bija gliemežvāku vākšana jūras krastā, to apstrādāšana un tirgošana. Kādā jaukā 1811. gada dienā Mērijas brālis pamanīja, ka netālu no mājām no zemes ir izspraucies neizskaidrojamas formas galvaskauss. Protams, par to viņš uzreiz paziņoja Mērijai, kura bija ļoti zinoša fosiliju lietās.
Uzmanīgi darbojoties ap galvaskausu, galu galā no zemes tika izrakts vesels krokodila veidīgs skelets. Bet tas nebija krokodils. Tas bija dinozaurs, kuru vēlāk nosauca par ihtiozauru. Turpmākajos gados Anninga atrada vēl vairāku dinozauru skeletus, starp tiem pterodaktilu, skualoraju un pleziozauru (attēlā: uzskata, ka Lohnesa ezera briesmonis ir nezināmā veidā izdzīvojis pleziozaurs). Viņas atklājumi beidzot pārliecināja tālaika skeptiskos cilvēkus, ka kādreiz ir dzīvojušas tādas radības kā dinozauri.
Viljams Heršels – 18. gadsimta vācu izcelsmes angļu komponists, kurš spēlēja vijoli un oboju un atklāja Urānu. Heršels jau kopš agras bērnības interesējās par kosmosu un tā nebeidzamajām robežām. Lai arī viņam tas bija neatsverams hobijs, viņam pat nebija sava teleskopa, tāpēc visu savu no komponēšanas un muzicēšanas brīvo laiku viņš pavadīja savā darbnīcā no spoguļiem un lēcām veidojot savu paštaisītu teleskopu.
Kad tas bija izdevies, viņš ļoti intensīvi sāka pētīt zvaigznes. Pēc vairāku gadu pētniecības procesa viņš starp zvaigznēm ieraudzīja debess ķermeni, kas īsti neatbilda ne zvaigznes, ne komētas pazīmēm. Krievijas speciālisti, kuriem Heršels paziņoja par savu atklājumu, atzina, ka tā ir jauna planēta. Lai arī Pats Heršels to sākotnēji vēlējās nosaukt to par Džordža zvaigzni par godu Anglijas karalim Džordžam III, bet beigās tā tika nosaukta par Urānu. Tā bija pirmā atklātā jaunā planēta kopš antīkā laikmeta.
Donalds G. Hardens – vidusskolas skolotājs, kurš uzlauza Zodiaka slepkavas šifrēto kodu. Noteikti daudzi ir dzirdējuši par Zodiaka slepkavu, kurš sākot ar 1968. gadu nogalināja vairākus cilvēkus, pēc katras no slepkavībām izsūtot šifrētas vēstules trim lielākajiem Kalifornijas laikrakstiem. Visi labākie FIB kriptogrāfi dienām un naktīm mēģināja uzlauzt šo kodu cerībā, ka tas varētu dot kādu pavedienu slepkavas meklēšanā. Kas neizdevās profesionāļiem, to brīvajā laikā paveica šis skolotājs.
Lai arī slepkava nebija tik drošs par savu kodu, lai atklātu savu vārdu, teksts tika atšifrēts. Lūk: I LIKE KILLING PEOPLE BECAUSE IT IS SO MUCH FUN IT IS MORE FUN THAN KILLING WILD GAME IN THE FORREST BECAUSE MAN IS THE MOST DANGEROUE ANAMAL OF ALL TO KILL SOMETHING GIVES ME THE MOST THRILLING EXPERENCE IT IS EVEN BETTER THAN GETTING YOUR ROCKS OFF WITH A GIRL THE BEST PART OF IT IS THAE WHEN I DIE I WILL BE REBORN IN PARADICE AND THEI HAVE KILLED WILL BECOME MY SLAVES I WILL NOT GIVE YOU MY NAME BECAUSE YOU WILL TRY TO SLOI DOWN OR ATOP MY COLLECTIOG OF SLAVES FOR MY AFTERLIFE Diemžēl Zodiaka slepkava tā arī nav notverts.
Srinivasa Ramanujans – tīnis no Indijas, kurš kļuva par matemātikas ģēniju. Ja jūs esat skatījušies filmu „Good Will Hunting”, tad kādā no ainām Robina Viljamsa atveidotais tēls salīdzina Meta Deimona atveidoto ģēniju ar Srinivasu Ramanujanu. Izrādās, ka tā ir reāla persona. Ramanujans bija matemātikas ģēnijs, kurš to visu apguva pašmācības ceļā. Kad viņam bija 11 gadi, vecāki dēla bezdarbības kliedēšanai iedeva viņam apskatīt trigonometrijas grāmatu. Kad to viņš bija viscaur izstudējis, zēns saprata, ka jau izveidotās formulas viņam problēmas nesagādā un sāka veidot savas.
Savus vienādojumus un formulas viņš sāka izsūtīt uz zinātniskajām iestādēm visā pasaulē, bet neviens tos neņēma par pilnu, jo neko tādu nekad un neviens vēl nebija veidojis. Beidzot viņa ģenialitāti atpazina kāds profesors Kembridžas universitātē un piedāvāja doties uz Angliju, bet Ramanujans atteicās pamest dzimteni, praktiski arī atsakoties no atpazīstamības. Ja viņš dotos uz Kembridžu, iespējams, ka par Srinivasu Ramanujanu mēs mācītos skolā un pieminētu tikpat bieži kā Īzaku Ņūtonu vai Arhimēdu, bet neskatoties uz savu necilo atpazīstamību, viņa ieguldījums matemātikas attīstībā ir nenovērtējams.
Maikls Faradejs – grāmatu iesējējs, kurš radīja uzplaukumu cilvēces sapratnē par elektrību un veica virkni citu izgudrojumu. Faradejs piedzima nabadzīgā ģimenē Londonā un viņa vecākiem pat nebija naudas, lai pienācīgi palaistu savu dēlu uz skolu, tāpēc jau 14 gadu vecumā Faradejs sāka strādāt vietējā grāmatu veikalā par grāmatsējēju. Iesienot grāmatas, viņš, protams, arī pievērsa uzmanību, kas tajās ir rakstīts.
Pa dažiem grāmatnīcā pavadītajiem gadiem viņš bija izlasījis desmitiem zinātnisko grāmatu. Ar šīm zināšanām viņam pietika, lai vēlāk izgudrotu elektrodzinēju, elektrisko ģeneratoru, viņš atklāja elektromagnētisko indukciju, metāliskās nanodaļiņas, kas tiek uzskatīts par nanozinātnes sākumu, benzolu un virkni citu lietu. Viņš bija īsta zinātnes mašīna bez mazākās zinātniskās izglītības.
Tev patiks šie raksti
