Nevienam nav jāsaka, cik tavas smadzenes ir sarežģītas un apbrīnojamas, pat ja tu biji dumjākais bērns kvartālā. Taču - kā jau tas dzīvē ir - sarežģītām lietām var rasties sarežģīti bojājumi. Šeit ir apkopotas 5 lietas, kā tavs apbrīnojamais orgāns var pavērsties pret tevi un padarīt tavu dzīvi par absurdu karnevālu. Ceru, ka patiks! ;)
5 biedējošas slimības25
469
2
Tiri-piri uzbrukums
Vai atceries scēnu no "Visvarenā Brūsa", kurā Džims Kerijs izmanto savas dievišķās spējas, lai padarītu Stīva Karela ziņu pārraidi par episku katastrofu?
Redz’, kas filmās liekas ārprātīgi rēcīgs, dzīvē varbūt samērā biedējošs, un saucas receptīvā afāzija. Šie pacienti (lielākoties’ tie, kuri atgūstas no triekas) runā, izmantojot to pašu sintaksi, gramatiku un uzsvarus, tikai vārdi, kas nāk laukā no viņu mutēm, veido pilnīgi nesakarīgu vēstījumu – būtībā tā ir nekoherenta buldurēšana, turklāt tā izpaužās ne tikai runā, bet arī rakstu valodā. Šāds cilvēks var ieskatīties tev acīs, pateikt vienu pilnīgi normālu un saprotamu teikumu, bet nākošais jau var būt pilnīgs nonsenss. No malas tas tik tiešām izskatās neparasti. Video redzamās sievietes runa visu laiku mainās starp pilnīgi normālu un tādu, kas atgādina oldschool hip-hopa dziesmu..Ja tu nezinātu angļu valodu, vai skatītos video bez skaņas, tu domātu, ka kundze runā normālā manierē. Pilnīgi viss – viņas ķermeņa valoda un mīmika liecina, ka viņa ir iesaistīta pilnīgi normālā un saprotamā dialogā ar savu mazmeitu – viņa nav ne dusmīga, ne apjukusi, nestostās. Tikai skatoties video ar skaņu, gandrīz viss, ko tu dzirdi, ir Tureta sindromam līdzīga izruna, un tev ir tikai daļējs priekšstats par lietām, kuras viņa apspriež. Cilvēki, kuri no šī atgūstas, apgalvo, ka viņu mutes vērās vaļā pašas uz savu roku – viņiem pašiem nebija ne jausmas, ko viņi tūlīt teiks...
Šādi bojājumi var rasties no galvas traumām, audzējiem galvā, insulta utt., turklāt, pārsteidzošā kārtā, pastāv viena valodas izpausme, kura šī kondīcija neietekmē – dziedāšana. Tas saistās ar to, ka par dziedāšanu atbilst citi smadzeņu centri, līdz ar to, ja tev vai kādam tavam/-ai paziņai gadās īslaicīgi (vai uz mūžu tfu, tfu, tfu) noķert šādu kaiti – sadziedāšanās varētu būt viens no risinājumiem – par to, vai kāds šo ir mēģinājis darīt pastāvīgi, vēsture klusē. Tā nu mēs afāziju kopā ar šizofrēniju un narcisismu varam ievietot pie slimībām, kas var palīdzēt tavai politiskajai karjerai,....ja nu tu izdomā tādu sākt....
Kustības aklums
Slimība, kas tavu dzīvi pārvērš vienā lielā slaidšovā. Iedomājies, ka tu stāvi pie luksofora, tikai tā vietā, lai tu redzētu miksli ar garām braucošām mašinām, motocikliem un hipsteriem uz vienriteņiem, tu redzi nekustīgu bildi ar stāvošām mašīnām..tad tu samirkšķini un mašīnas, cilvēki un pērtiķi uz ķekatām ir pakustējušies nedaudz tālāk, bet joprojām stāv sastinguši. Viss ir nekustīgs, pasaule ir sasalusi. Vai tu esi beigts/-a? Vai tu atrodies Instagram paradīzē?
Nē – tev ir akinetopsija jeb kustības aklums. Ar tavām acīm viss ir kārtībā, tikai bojājumi vai kādi pēctraumas defekti vizuālajos centros traucē tavām smadzenēm uztvert jebko, kas kustās. Cilvēkam viss izskatās, ka PC spēle ar ļoooti zemu FPS, kurā cilvēki nodarbojas ar tizlu pozu mainīšanu..pieļauju, ka, atkarībā no konteksta, tev būtu grūti atšķirt restlinga maču no porno filmas. Katru reizi, kad kāds ienāk istabā –tev ir sajūta, ka mājās ir poltergeists. Pārvietošanās pūlī nozīmētu, ka tev jāmāk paredzēt katra gājēja trajektorija, lai jūs nesadurtos.
Par laimi, slimība ir tik reta, ka dakteriem ir nācies pētīt tikai nelielu saujiņu šādu slimnieku. Un no šiem pētījumiem mēs tagad zinam, ka tieši mazie ikdienas sīkumi ir tie, kas sagādā vislielākās raizes. Piemēram, ūdens. Iedomājies, ka tu nespēj uztvert ūdens kustību. Viena paciente L.M. nevarēja sev ieliet glāzē ūdeni, nepārlejot to gar malām – viņa nespēja redzēt, kā glāzē ceļās ūdens līmenis. Viņa ietrenējās lietot dzirdi, lai spētu tikt ar šādām lietām (gluži tāpat dara akli cilvēki, kad lej glāzē šķidrumu vai šķērso ielu) - ar nelielam pūlēm cilvēks, acīmredzami , var pierast pie visa.
Neredzi neko, kas atrodas pa kreisi?
Zinātniski šis saucas hemineglektiskais sindroms. Tavas smadzenes, kā jau nojaut, sastāv no divām puslodēm, kas uztver sensoro informāciju, kura nāk no pretējās puses. Tas nozīmē – ja tu atdauzi savas kreisās kājas mazo pirkstiņu, tad tā būs labā smadzeņu puslode, kuras uz tavu balseni sūtīs informāciju, kas sastāv no trīs simboliem...vai no četriem, ja beigās pievieno ”ģ”...lai arī kātu nebūtu – ja kaut kādā veidā tava labā parietālā smadzeņu daiva saiet čupā, tur vairs nespēj apstrādāt vizuālo informāciju, kuru tu uztver no kreisās puses - iemesls tam nav pati kreisā acs, bet smadzenes, kuras nevar pastrādāt uztverto informāciju.. Bildē zemāk redzams, kas notiek ar šādu pacientu, kad tam liek pārzīmēt bildi.
Viņa pārzīmēja māju un pateica: ”Gatavs! Izskatās labi!” Un tas nav trakākais. Trakākais ir fakts, ka pacienti nāks klajā ar neiedomājamiem iemesliem, kāpēc viņi to nespēj. Piemēram: ”Es sūdīgi zīmēju kokus!” vai ”to sētu tāpat nopūtīs vējš..” Turklāt ne vienmēr tā ir tikai redze – viņi var pilnībā aizmirst paši savu kreiso pusi. Piemēram, mazgāt, kopt un ģērbt tikai labo pusi. Ir zināmi pacienti, kas uz šķīvja apēd tikai labās puses saturu, vai ignorē balsis, kas nāk no viņu kreisās puses, braukšana ar auto šeit vispār nav apspriežama. Nemaz nerunājot par Betmena filmām ar Divsejaini, ”Operas spoku”, pieļauju, ka arī Mela Gibsona ”Cilvēks bez sejas” priekš viņiem būtu garlaicīga filma :)
Bet....pastāv vēl krutāka līdzīgas slimības versija...
Redzi tikai vienu objektu vienā laikā?
Tas ir tieši tā kā tas skan. Tu skaties teļuku un tu tiešām redzi tikai teļuku (nu ok, ir arī veseli cilvēki, kam tā gadās),bet tomēr....cilvēks, kam piemīt šī kaite, no visa sava redzes lauka tiešā nozīmē spēj redzēt tikai vienu objektu – to, kuram tiek veltīta uzmanība. Kad tu brauc ar auto, tu redzi tikai un vienīgi ceļu, tu nepievērs uzmanību putna sūdam uz vējstikla. Pacientiem ar dorsālo simultānagnoziju dzīve ir ļoti līdzīga, tikai viņu burtiskā nozīmē redz tikai vienu objektu. Ja tev uz plakstiņa veidojas miežagrauds, tad sorry – tā ir vienīgā lieta, kuru tie redz. Un viņi nespēj neko mainīt – viņu smadzenes tā darbojas, tās nespēj apstrādāt vairāk informācijas. Ja viņi skatīsies tev uz lūpām, tad tikai tās viņi arī redzēs..acis un viss pārējais pazudīs.
Tas viss rodas dēļ vēl vienas mentālās sofware programmas kļūdas – mūsu spējas momentāni dekodēt un prioritizēt lietas, ko redzam, un to visu salikt kopā. Šie pacienti necieš no tuneļa redzes (kad pazūd periferiālā redze – gandrīz visi to ir piedzīvojuši, kad nāk ģībonis, vai, kad sametas melns gar acīm) – viņu acis strādā normāli, arī mentāli viņi ir veseli. Bet, tiklīdz parādīsi tiem rakstāmgaldu, vienīgais, ko viņi redzēs, būs skavotājs. Turklāt šāds slimnieks nespēs pateikt, kur tas skavotājs atrodas....priekš viņa tas tikpat labi varētu būt tuksneša vidū..vienīgais, ko viņš redz, ir nolādētais skavotājs.
Tas nozīmē, ja tu tādu aizvestu uz citu istabu, viņam/-ai, gabaliņu pa gabaliņam būtu jāsāk saprast, kas notiek: ”Pulkstenis uz sienas...jā, bet tādi ir daudz kur......žurnāls uz galda...vai mēs esam bibliotēkā? Šeit ir krēsli...un zāļu bukletiņš...āā..mēs esam ārsta uzgaidāmajā telpā” apmēram tāda ir dzīve cilvēkiem ar šādu kondīciju. Iemesli tam ir jau iepriekš nosauktie – galvas traumas, insults, audzējs, tikai šajā gadījumā tiek traumēta vieta, kur satiekas parietālā un pakauša daiva. Lai diagnosticētu šo slimību, pacientiem iedod bildi, līdzīgu zemāk esošai, un liek aprakstīt, ko viņš/-a tajā redz...
...ja subjekts pasaka ”aizkari”, vai ”šķīvji”, nevis ”appīpējusies mamma”, iespējams, viņam/-ai ir šī kondīcija..
Tev patiks šie raksti
