local-stats-pixel fb-conv-api

2.P.K vācu un krievu tanku salīdzinājums (2.daļa)6

54 0

Šajā rakstā vēlos salīdzināt vācu un krievu tankus. Par cik apjoms ir liels un informācijas daudz, rakstam ir 3 daļas, tātad turpinam ar 2. daļu -> ''Vidējie tanki''
Pēdējā daļa, būs mazliet vēlāk ;)

links uz 1. daļu ''Vieglie tanki''->
http://www.spoki.lv/vesture/2PK-vacu-un-krievu-tanku/446633

Links uz 3. daļu ''Smagie tanki'' ->
http://www.spoki.lv/vesture/2PK-vacu-un-krievu-tanku/448005

Ievads

2.P.K pierādīja, ka tanki ir kļuvuši par vadošo motorizēto vienību karadarbības veikšanā. Salīdzinot ar 1.P.K, šī tehnika tika pielietota daudz plašāk un daudzveidīgāk. Notika arī lielākā tanku kauja pasaules vēsturē – Kurskas kauja, 1943. gada 12. jūlijā, kurā piedalījās apmēram 1500 tanku. Tā kā šī kauja (kontekstā ar visu operāciju „Citadele”) ir viena no nozīmīgākajām kara gaitā un uzskatām par vienu no lūzuma punktiem austrumu frontē, tad savā salīdzinājumā vēlos koncentrēties uz šajā kaujā iesaistīto pušu tehniku. Proti – Vācijas un PSRS armiju tankiem. Lai arī PSRS lendlīza programmas ietvaros saņema Sherman tankus no ASV, tomēr to kopējais skaits sasniedza tikai apmēram 4000 visas programmas laikā, kamēr tikai T-34 tika saražoti vairāk kā 80000 (ieskaitot pēckara periodu). Tādējādi varam uzskatīt,ka amerikāņu tanku ietekme PSRS bruņotajos spēkos nav vērā ņemama un šajā salīdzinājumā tie netiek iekļauti. Tanku klasifikācija ir izvēlēta relatīva, jo nav noteiktu standartu, kas attiektos uz tanku iedalījumu.

Vidējie tanki

Vidējie tanki tiek saukti arī par pamata kaujas tankiem. Šī klase izkristalizējās tieši 2. Pasaules kara laikā, kad kļuva par optimumu no svara, bruņojuma un aizsardzības faktoriem. Tieši šīs klases tanki sastādīja lielāko daļu no visiem saražotajiem un veidoja tanku armijas mugurkaulu.

Vācu armijā bija 2 vidējo tanku pamatmodeļi: Panzerkampfwagen III un IV. Tā bija loģiska evolūcija no Panzer II, palielinot spēku. Faktiski bija paredzēts, ka Panzer III kalpos kā tiešs pretinieka tanku iznīcinātājs, kamēr Panzer IV būs vairāk kājinieku atbalsta tehnika un eskorta tanks. Abi šie tanki tika sākti ražot 1939. gadā, kamēr pirme prototipi parādījās jau 1935. gadā. Kopīga iezīme bija 24 tonnu masas limits, ko noteica tiltu nestspēja Vācijas lauku apvidos.

Panzer III tika veidots kā ātrs un mobils tanks, kas tika paredzēts tiešai pretinieka tanku iznīcināšanai. Tas tika apbruņots ar 37mm augsta ātruma lielgabalu, kurš gan vēlāk izrādījās nepietiekams. Taču konstrukcijā jau sākotnēji bija paredzēta iespēja uzstādīt lielāku torni ar 50mm lielgabalu. Taču sākotnējās problēmas ar tanka balstiekārtu un nepietiekami biezajām bruņām, līdz 1940. gadam neļāva to uzskatīt par vērā ņemamu kaujas spēku. Taču jaudīgākais 50mm lielgabals, ko uzstādīja sākot ar 1941. gada februāri (un pārveidoja arī pirms tam izlaistos tankus), ļāva līdzvērtīgi cīnīties ar T – 34 un KV tankiem. Bruņu palielināšana notika vispirms uz papildplākšņu rēķina, bet vēlākajās revīzijās tanki jau sākotnēji tika izgatavoti ar 60mm bruņām. Regulāri tika uzlabota arī balstiekārta un ar katru bruņu papildinājumu, arī dzinējs, lai nodrošinātu nemainīgu maneverētspēju. Pašās 1942. gada beigās tika pat izveidots variants ar zema ātruma 75mm lielgabalu, taču tas neizrādījās pietiekami efektīvs. Tiesa gan, ar to apbruņoja arī vecākās versijas. Pēc 1943. gada augusta Panzer III no pamata kaujas tanka kļuva par atbalstu Panther un Tiger tankiem kaujas operācijās. Šis tanks lieliski atbilda zibenskara taktikai, jo bija ātrs un mobils, taču salīdzinoši nepiemērots Krievijas dubļainajiem ceļiem un nepietiekami spēcīgi bruņots. Kara gaitā tika saražoti 5774 tanki un tie bija sastopami visās frontēs.

Panzer IV bija vācu iecere par vidējo tanku, kas būtu apveltīts ar lielu ugunsspēku un spētu atbalstīt kājiniekus. Tas bija populārākais tanks, visa kara laikā tiekot saražotiem 8870 eksemplāriem. Tā kā tankam bija jānodrošina uguns atbalsts, tas tika aprīkots ar 75mm lielgabalu, kam vajadzēja apdraudēt ienaidnieka nocietinātās būves. Tiesa, zemā ātruma dēļ tas tomēr izrādījās nepietiekami efektīvs. Tāpat kā visiem vācu tankiem, arī šeit kara gaitā tika izdarīti daudzi labojumi, taču nemainot radikāli bāzes struktūru. Pirmās divas revīzijas faktiski netika pielietotas nopietnās kaujās, jo jau 1939. gadā tika izmantotas tikai apmācībai. Sākumā tanka bruņas nepārsniedza 20mm biezumu, taču drīz noskaidrojās ka tas ir krietni par maz. Līdz kara beigām, bruņu biezums pieauga līdz pat 80mm priekšējā daļā. Kauju pieredze PSRS teritorijā pierādīja, ka Panzer III ir nepietiekams tanku iznīcināšanai, kā rezultātā Panzer IV tika aprīkots ar 75mm garstobra, liela ātruma lielgabalu, kas ļāva tam pildīt arī tanku iznīcinātāja funkcijas. Sākoties šādu tanku ražošanai 1942. g, arī agrāk ražotie eksemplāri tika aprīkoti ar šādu torni. Tādējādi Panzer IV kļuva par tālas darbības tanku, spējot izsist pretinieku no ierindas līdz pat 1,5 km attālumam (3x vairāk kā sabiedroto tanki). To nodrošināja arī precīzā tēmēšanas sistēma. Tas viss ļāva veiksmīgi pretoties padomju tanku skaitliskajam pārspēkam. Panzer IV ražošana tika pārtraukta 1944. g rudenī, koncentrējoties uz Panther sēriju.

Padomju Savienībā vidējo tanku attīstība gāja atšķirīgu ceļu. Sākot ar 1930. gadu, iedvesmojoties no ASV izveidotā Christie M-1931, tika veidota BT tanku sērija. Tie bija īpaši ātrgaitas tanki, kas varēja pārvietoties arī bez kāpurķēdēm, jo to skrituļi bija īpaša sastāva gumijas riepas. Tādējā uz cieta seguma BT pārvērtās par 4 asu bruņumašīnu, kas varēja pārvietoties ar ātrumu līdz pat 80 km/h. Turklāt tā balstiekārta nodrošināja vienlaikus ļoti labas gaitas īpašības un līganumu kā arī bija vienkārša un izturīga. Šīs sērijas tanki svēra ap 10 tonnām un bija bruņoti ar 45mm lielgabalu, taču to bruņas nebija biezākas par 20mm, kas vidējās klases tankam bija nepietiekami, taču vienlaikus nodrošināja ātrumu. Sākoties 2. Pasaules karam austrumu frontē, PSRS rīcībā bija apmēram 8300 BT sērijas tanku. Tie tika izmantoti arī citās PSRS operācijās pirms 2. Pasaules kara, piemēram Ziemas karā, Spānijas pilsoņu karā un citur. Taču 1941. g vasarā tie tomēr izrādījās par vājiem pret vācu Panzer III un IV. Faktiski tie pirmajā uzbrukuma vilnī tika gandrīz pilnībā iznīcināti un kaujās vairs nepiedalījās.

Tos nomainīja iespējams leģendārākais tanks vispār: T – 34. Lai arī pats par sevi šis tanks ir vienkārši labu risinājumu apvienojums, nevis ģeniāls jaunrades auglis, tomēr tas iespaidoja 2. Pasaules kara gaitu kā neviens cits. Šis tanks radās no dažādu prototipu sērijas, kas tika izveidot 30. gadu otrajā pusē, cenšoties izveidot jaunu un labāku vidējās klases tanku. Faktiski 1940. gadā ražošanā tika nodots T – 32, kuru gandrīz uzreiz lika ražot ar biezākām bruņām un tādējādi nosauca par T – 34. Tā bruņas gan nebija pašas biezākās (vidēji 45mm, 90mm torņa priekšpusē), taču bija lieliski izplānotas stratēģiski svarīgākās vietas, kas to padarīja grūti ievainojamu vācu tankiem. Šis 26 tonnas smagais tanks bija aprīkots ar 76mm lielgabalu, kas spēja nodarīt lielākus bojājumus par Panzer IV 75mm lēnātruma lielgabalu (domāts šāviņa lidošanas ātrums). Taču būtiskākais bija šī tanka masveidīgums. Uz to bija vērsti arī faktiski visi uzlabojumi kara gaitā, izņemot lielgabala nomaiņu uz 85mm 1943. g. Citādi tika pēc iespējas vienkāršots ražošanas process, lai varētu izmantot mazkvalificētus darbiniekus un palielinātu tanku izlaidi. Tikai 1942. gadā vien tika saražoti 14000 tanki. Kopā kara laikā tika saražoti apmēram 40000 eksemplāru.

Vidējo tanku klasē, jāatzīst ka spēku samērs ir ļoti vienlīdzīgs. Vācijas armijas tanki, lai arī mazākā skaitā, tomēr tehnoloģiski bija attīstītāki un modernāki, taču ar nepietiekamu ugunsspēku. Vienlaikus gan jāmin, ka sarežģītība atmaksājās arī ar mazāku izturību un piemērotību sliktiem apstākļiem. Turklāt to materiālietilpība bija lielāka, kas Vācijas ierobežoto resursu apstākļos neļāva saražot pietiekamu skaitu tanku, lai nodrošinātu zaudējumu aizpildi, nerunājot par pārspēka radīšanu. Savukārt Padomju armijā uzsvars tika likts uz skaitlisku pārsvaru un racionālu vidusceļu. T – 34 bija aprīkots ar visu nepieciešamo, bet ne vairāk. Taču vienlaikus tā bija ļoti veiksmīga kombinācija, īpaši uzsverot tā piemērotību Krievijas skarbajiem ceļu apstākļiem un degvielas kvalitātei, kā arī jaudīgo lielgabalu, kam vācieši tā arī nespēja atrast adekvātu atbildi Panzer IV ietvaros. Taču ekipāžas darbs tajā bija sliktākos apstākļos, jo valdīja šaurība un tika taupīts pat uz minimālām ērtībām. Tādējādi varam uzskatīt, ka Padomju armija savu pārsvaru nodrošināja tieši skaitliski, taču diez vai kvalitatīvi

Zemāk pievienoju arī bilds ar rakstā pieminētajiem tankiem, lai būtu ilustratīvs priekšstats, par ko iet runa :)

Par pievienoto video>
Filmas pirmā daļa par Vācu Panzer 4. Fimai ir 6 daļas, ja ir interese varat jūtūbā noskatīties paŗējās daļas ;)



54 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://internēēts
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000

World of tanks!!!! (rock)

4 0 atbildēt

Zbis man tieši Vēsturē jātaisa projekts pa 1 un 2 pasaules kara tankiem :D

2 0 atbildēt

sapartu kādēļ tev tik maz +. Vajadzēja bildes pa vidu tekstam salikt un lai vairāk sīčiem patiktu tad vislabāk gif us. Raksts super gaidīšu nākamos

1 0 atbildēt

Raksts labs, gaidu nakamo, tik ko gribeju pieminet ir tas, ka T32 ir amerikanu tanks. :)

1 0 atbildēt

man gan domaat, ka 50mm vaacu lielgabali prieksheejaas brunjas (it iipashi iistobru versijas) nekaadi paarshaut nevareeja, taapeec arii izstraadaaja 75mm ieroci

0 0 atbildēt

T-34emotionemotion

0 1 atbildēt