Vēsture ir interesanta. Ļoti daudzas lietas mēs iedomājamies daudz savādāk kā tās norisēja. Un ļoti daudzas vispārzināmas lietas, kuras iedomājas zinām normālie cilvēki izrādās ir vien traki izplatīts mīts. Lūk, daži piemēri...
11 izplatīti vēstures mīti23
301
7
Ieva iekodās ābolā.
Ābols, kurš nepašaubāmi ir garšīgs un veselīgs auglis visi pazīst arī netīkamas lietas dēļ. Ieva iekodās ābolā, iedeva to Ādama un tā neiedomājam sarežģīja visu mūsu dzīvi. Taču... Bībele, kurā taču ir tik daudz precīzi aprakstītu un nosauktu augu, te klusē. Ieva čūskai saka, ka viņa nedrīkst ēst no „tā koka augļiem, kas ir dārza vidū” (1. Moz.:3). Jā, dārza vidū varēja augt ābele, nav izslēgts. Bet kāpēc ne plūme, vīģe vai kāds auglis, ko tagad nepazīst? Ābols ir nepatiesi apmelots!
Piezīme – daudziem spoku lietotājiem ir viedoklis, ka pati Ievas un Ādama pastāvēšana ir mīts. Nu tādā gadījumā šis ir mīts par mītu.
Ņūtonam uz galvas uzkrita ābols.
Ābols mūsu vēsturē laikam ir centrālā figūra. Ļaunais ābols ņem un uzkrīt mierīgi zem koka sēdošajam zinātniekam Īzakam Ņūtonam! Ja tas nepalīdzētu atklāt gravitāciju, āboliem nekad netiktu piedots! Jā, tas ir jauks stāts, taču to stāstīja nebūt ne pats zinātnieks vai kaudze viņa radu un draugu. Nez kāpēc šo stāstu zināja tikai viņa radubērns Katarīna Konuita, kuras iespaidā Voltērs to iedomājās pierakstīt. Var jau būt, ka Katarīna vienīgā zināja, kā bija īstenībā, bet....
Mikimausi uzzīmēja Disnejs.
Mikimausis un Volts Disnejs taču ir nešķirami jēdzieni, vai ne? Taču patiesībā Mikiju izdomāja un uzzīmēja viens no Disneja labākajiem animatoriem – Ubs Iverks (Ub Iwerks). Tā kā Disnejs patiesībā ar ļoti labām mākslinieka prasmēm neizcēlās, viņa pasaules slavu atnesušā multenes tēla zīmēšana pašam Volatm nevedās nebūt ne viegli. Nu toties Ubs zīmēja gana ātri un viens pats uzzīmēja 1928 gadā iznākušo 1. Mikija filmiņu „Plane Crazy” nieka 2 nedēļās. Nu... Disnejs ierunāja Mikija balsi.
Marija Antuanete: „Lai tad viņi ēd kūkas!”.
Patiesībā jau 1766. gadā (23 gadus pirms Franču revolūcijas un laikā, kas Marijai Antuanetei bija vien 11 gadi un viņa vēl nebija Francijas karaliene), turklāt minot, ka tas noticis pirms 25 gadiem – kad kādai varenai princesei (vārds netika minēts) esot teikts, ka cilvēkiem nav maizes, viņa esot atbildējusi, lai viņi ēdot kūkas. Acīmredzot revolucionāru propagandistiem patika šis Ruso stāsts, un viņi to nedaudz pārveidoja, galveno lomu piešķirot karalienei. Un viņu propoganda taču strādā vēl joprojām...
„Lielā vilciena palaupīšana” (The Great Train Robbery) ir pirmā pilnmetrāžas filma.
Protams, 1903. g., kad tā tika uzņemta tajā izmantotie specefekti (lēcieni, tuvplāni un komplekss sižets) šķita daudz iespaidīgāki kā tagad mums likās „Avatars”, bet 10 minūšu garu filmu diezin vai var nosaukt par pilnmetrāžas. Pirmā 100 minūšu garā bija trīs gadus vēlāl Austrāliešu uzņemtā „Kellija bandas stāsts” (“The Story of the Kelly Gang”), bet amerikāņi taču negribētu atdot tādu godu citam... Nu pat ja par pilnmetrāžas filmu uzskata jebkuru, kuri ir sistemātiski rādīšanas laiki – 1890 Francijā tādu bija jau desmitiem...
Van Gogs sev nogrieza ausi.
Kurš gan nezin stāstu par Van Gogu, kurš dzīves laikā pārdeva tikai vienu gleznu, strīdā ar Gogēnu nogrieza sev ausi un drīz pēc tam izdarīja pašnāvību? Lai arī stāsts tiešām beidzās bēdīgi, taču jāatzīmē, ka Van Gogs tikai 8 savas dzīves gadu gleznoja, pirms tam pelnīja naudu gan mācot, gan tirgojot mākslas darbus. Un patiesībā jā, viņš nogrieza – bet tikai kreiso ļipiņu, nevis visu ausi. Jā, sāpīgi, bet ne tik traki, kā šķiet.
Salemas raganas tika sadedzinātas.
1692. g. raganu prāvas Salemā ir apvijušās leģendām, un mums pazīstamas no entajiem popkultūras darbiem. Mēs visi uzreiz stādamies priekšā bariņu sieviešu sadedzināšanu sārtā. Prāvas laikā 31 cilvēki tika notiesāti, 20 tika izpildīts nāvessods. Seši no apsūdzētajiem bija vīrieši. Un nevienu nesadedzināja – jo tolaik uzskatīja, ka raganu var nogalināt pakarot vai nomētājot ar akmeņiem.
Napoleons bija īss.
Daudzi tic, ka Napoleons bija tik varaskrārs, lai komensētu viņa īso augumu – un šādu kompleksus pat nosauca viņa vārdā. Taču – Napoleona iesauka bija „Le Petit Corporal” (īsais, sīkais), taču patiesībā viņa augums bija 1m70cm – visnotaļ normāls garums pat mūsdienās, kur nu vēl 18. gs. Francijā (cilvēki caurmērā paliek garāki). Bet iesauka bija pielipusi no karjeras sākuma, kad viņam bija zems rangs. Pat kļūstot par valdnieku viņš savu iesauku saglabāja (hmm – atceraties veco reklāmu: Īsais, tu????)
Karalis Džons parakstīja Lielo Brīvību Hartu (Magna Carta).
Lielā Harta ir liels pagrieziena punkts Anglijas vēsturē, pirmais demokrātijas iedīglis, kas mazināja karaļa varu. 1215. g. pēc ilgām savstarpējām domstarpībām karalis Džons un viņa vasaļi beidzot panāca vienošanos un tika noslēgts līgums. Taču karalis Džons to nekad neparakstīja... Tikai tāpēc, ka nemaz neprata rakstīt. Viņš visus dokumentus apstiprināja ar savu karalisko zīmogu – un ar to pietika. JO parakstīties viņš neprata.
Anglijā kartupeļus un tabaku ieveda Volters Reilijs.
Sers Volters Railis – pētnieks, galminieks un kaperis – angliski runājošās zemēs ir ļoti, ļoti leģendārs. Taču vairums par viņu zināmais neatbilst gluži patiesībai. Viņš esot bijis ļoti izskatīgs – nu, ja tic rakstu avotiem, tad maigi sakot, ne visai. Bet viņa meitu ģēģera slava un karalienes Elizbates I īpašā patīk skaidrojama vien ar to, ka būsim atklāti, sievietes bieži vien vairāk interesē citas lietas nekā izskats. Un klaji kroplīga viņa seja arī nebija... Bet daudzi tic, ka tieši Volters pēc ceļojuma uz Jauno psauli atveda pirmos kartupeļus un tabaku. Nu jā – kārtējā angliski runājšo lielummānija, nekas vairāk. Kartupeļus Anglijā pazina jau gadu pirms 1586. gada, kad Volters atgriezās, jo tos kā brīnumu bija atveduši no Itālijas. Savukārt tabaku 1560. g. uz Franciju atveda Žans Niko (niko-tīns, vai ne?) – un tāpēc tabaka arī Anglijā ienāca no otras Lamanša šauruma, nevis okeāna puses.
Tev patiks šie raksti
