10 lielākie viltojumi pasaules vēsturē!!!13

9.VIETA: Kotingli laumiņas Anglijas pilsētiņā Kotingli 1917. Gada vasarā notika kaut kas brīnumains. Desmit un 16 gadus vecās māsīcas Frānsisa Grifita un Elsija Raita atskrēja no dārza un stāstīja, ka redzējušas laumiņas un pat sarunājušās ar tām. Nepagāja ilgs laiks, kad viņas visiem varēja parādīt fotogrāfijas ar savām spārnotajām draudzenēm. Drīz Kotlingi laumiņas bija visu mutēs, un pats „Šerloka Holmsa” autors sers Arturs Konans Doils, izteicās par šo fotogrāfiju īstumu. Izšķirīgo pierādījumu par to, ka pasaulē pastāv vēl kas jaukāks par reālo īstenību, viņš uzņēma ar sajūsmu.

8.VIETA: Hitlera dienasgrāmatas Iedomājieties, ja visiem taptu zināms, kas norisinājies Ādolfa Hitlera galvā! Respektablais žurnāls „Der Stern” to uzzināja jau 1983. gadā. Bija atrasts neaptverams vēsturisks dārgums – Hitlera dienasgrāmatas, kuras pēc to īpašnieka mākslinieka Konrāda Kujau vārdiem atrastas notriektā „Luftwaffe” lidmašīnā. Žurnāls par dienasgrāmatu samaksāja ne mazāk kā 9,9 milj. Vācijas marku, un sensāciju publicēja. Taču eksperti norādīja, ka dienasgrāmatu papīrs ražots pēc kara un daudzi to fragmenti nokopēti no grāmatas, kur publicētas Hitlera runas.

7.VIETA: Osiana poēmas Eiropas literatūras pasauli 18. Gs. 60. gados pārsteidza unikāls atradums. Skotu skolotājam Džeimsam Makfērsonam bija izdevies uziet vairākas gēlu poēmas, ko 3. Gs. sacerējis bards Osians. Makfērsons pārtulkoja „skotu Homēra” varoņpoēmas angļu valodā, un tās iemantoja lielu starptautisku popularitāti. Šīs dzejas fragmentus Gēte iekļāva vienā no saviem darbiem, Šūberts komponēja tai mūziku, bet Eiropas vidusšķira saviem bērniem deva Osiana varoņu vārdus. Tomēr Makfērsons bija uzkrītoši mazrunīgs, tiklīdz tika pieminēts barda Osiana oriģinālais manuskripts, un tas daudzos mudināja aizdomas. Tikai pēc Makfērsona nāves bija iespējams izpētīt viņa avotus. Radās iespaids, ka skolotājs izmantojis kādu gēlu oriģinālu ar atsevišķiem nesaistītiem fragmentiem, kā arī dažus mutvārdu vēstījumus, ko viņam noskandējuši vietējie kalnienes iedzīvotāji. Tādējādi leģendārais Osians galu galā bija Makfērsons pats. P.S. Osiana dziesmas kļuva tik populāras, ka vecāki deva bērniem vārdus Orla un Fiona(tad redz no kurienes Šrekene radusies :D)

6.VIETA:Tasadajas tauta Filipīnās 1971. Gadā izplatījās ziņas par kādu sensacionālu atradumu. Varas iestādes bija atradušas primitīvu tautu, kas dzīvoja nošķirti no visas pārējās pasaules. Antropologi un žurnālisti tūlīt devās turp, lai pētītu un rūpīgi dokumentētu „mežonīgo” cilvēku dzīvesveidu. Baumas tiešām izrādījās patiesas. Tasdajas cilts neapstrādāja zemi un neturēja mājlopus. Viņi dzīvoja alās un pārtika no sīkiem dzīvniekiem un ogām. Viņi nevalkāja drēbes, viņiem nebija ieroču un viņu valodā nebija vārda, kas apzīmētu karu. Apmeklējumus rūpīgi uzraudzīja Filipīnu valdība, taču 1972. Gadā tā pārtrauca kontaktus ar ārpasauli. Tikai 1982. Gadā, mainoties varai, žurnālisti atkal varēja apciemot Tasdajas tautu. Taču tagad šie ļaudis dzīvoja ciemos un bija ģērbušies Rietumu drānās. Izrādījās, ka viņi nav akmens laikmeta cilvēki. Filipīnu valdība bija pierunājusi viņus nomest drēbes un apmesties uz dzīvi alās, lai pievilinātu tūristus.

5.VIETA:”Cionas gudro protokoli” Krievijā 1903. gadā parādījās tekstu krājums, kas atmaskoja „pasaules ebreju sazvērestību”. Tajā bija aprakstīts, ka ebreji mērķtiecīgi cenšoties iegūt neierobežotu varu. Krājumā ar nosaukumu „Cionas gudro protokoli ” varēja lasīt par 1897. gadā notikušām sanāksmēm, kurās ebreji plānojuši iznīcināt kristīgo civilizāciju. Viņu nolūks esot sagraut pasaules ekonomiku un ar sociālismu un anarhiju sašūpot politisko kārtību. Lai samaitātu morāli, jāveicina alkoholisms un pornogrāfija. „Cionas gudro protokoli” kļuva par ierosmi antisemītisku grautiņu vilnim Krievijā. 1921. Gadā tika pierādīts, ka tas ir uz kāda 1864. gada franču pamfleta bāzes tapis viltojums, ko iespējums, veikuši krievu slepenpolicijas aģenti. Tobrīd „Cionas gudro protokoli” jau bija sākuši uzvaras gājienu Eiropā un ASV. Amerikāņu rūpnieks Henrijs Fords sev piederošajā avīzē uzbruka „ebreju sazvērestībai” un sistemātiskās ebreju vajāšanas nacistiskajā Vācijā tika attaisnotas arī ar „Cionas gudro protokoliem”. Vēl mūsdienās šis darbs kalpo par augsni antisemītisma izpausmēm.

4.VIETA:Dreika plāksnīte Kalifornijā 1933. gadā pieci draugi nolēma izspēlēt joku ar savu paziņu, vēstures profesoru Herbertu Boltonu, kas bija kā apsēsts ar ideju atrast kādu vēsturisku misiņa plāksnīti un mudināja arī savus studentus doties tās meklējumos. Šo plāksnīti esot uzstādījis angļu jūrasbraucējs Frānsiss Dreiks, kad 1579. gadā viņš sasniedza Kaliforniju un karalienes Elizabetes vārdā pasludināja īpašumtiesības uz jauno zemi. Vadoties pēc aprakstiem, viņi izgatavoja misiņa plāksnīti un atstāja to brīvā dabā.