Stāsts ir šāds- Jāpānā, pirms pusaudze izdarīja pašnāvību, viņai patika zīmēt un darīja to ļoti bieži. Kādu dienu viņa nolēma uzzīmēt savu portretu. Pēc portreta uzzīmēšanas viss sākās, meitene savu bildi skenēja un publicēja internetā. Pēc tam viņa izdarīja pašnāvību, pirms tam viņa apgalvoja, ka bilde kuru viņa uzzīmeja noveda viņu līdz pašnāvības izdarīšanai, viņa teica, ka bildē ieskatoties tā mainās.
Skaidrojums kāpēc meitene bildes dēļ zaudēja dzīvību ir pavisam vienkāršs. Kad cilvēka acis fokusējas vienā punktā, cilvēka smadzenes mēģina sapludināt apkārtējo vidi apkārt skatienu punktiem, tāpēc mums liekas, ka redzam priekšmetus kustāmies. It īpaši tas tā ir, kad mēs skatāmies uz spilgtiem vai augsta kontrasta priekšmetiem, tāpēc ka tie vairāk samazina apkārtējo priekšmetu asumu. Šajā gadījumā meitene redzēja, ka viņas uzgleznotais portrets kustās, jo viņa skatījās uz gleznotās gleznas acīm un lūpām, kuras izcēlās ar savu krāsu apkārtējā gleznas fonā, smadzenes nespēja fokusēt pāri palikušo apkārtējo vidi, tādēļ smadzenes mēģināja sapludināt apkārtējo vidi meklējot cilvēka acij piemērotu asumu. Meitenai likās, ka portrets kustās, tas noveda viņu līdz pašnāvības līmenim.
Daudzi uzskata ka tas ir pārāk grūti, personai skatītie šajā bildē ilgāk par piecām minūtēm, jo sāk nogurt acis un pat parādās baiļu sajūta par to, kas varētu notikt. Pasaulē ir daži ziņojumi par šādiem gadījumiem, visos gadījumos pieminēta šī bilde.
Internetā tiek minēts, ka bilde un stāsts nau īsti, citi apgalvo tieši pretējo. Pierādījumu ir maz vienīgi tas, ka Japānā tika reģistrēts šāds pašnāvības gadījums ar šādu aprakstu.
(Stāsts ir īsts un ņemts no vairākiem informācijas avotiem)
saku ka meitene.