Čau, visiem šajā bezjēdzīgi garlaicīgajā pusdienlaika stundā!
Jūtos kā tikko uzvārīts krabis izlīdis caur trijām sviesta buņdžām un ielīdis atpakaļ ūdenī, tas skan savādi, bet nu, jā, jūtos diezgan savādi, jo visa rīt puse līdz pat diviem bija nogulēta. Labs ir pietiks te lieki gvelzt manu garlaicīgo dzīvesstāstu, kas tā pat nevienam tagad neinteresē.
Ja patika, ieej te
Nu, tā, kautkur tur- dziļi, dziļi Amerikā- mīt viens čalis, kas pēc ļoti smagas darba dienas iegūlās savā vecu vecajā ķerrā un izsecināja, ka tajā gulēt, sēdēt ir diezgan ērti (pats esmu izmēģinājis, varu droši teikt, ka ir ērti, tikai tas, ka pēc laiciņa sāk sāpēt mugura) un izdomāja no tās izveidot ērtu krēslu savai garāžai
Ņjā, viss ar ko viņš sāka ir tas, ka viņš No savas vecās ķerras, izmantojos fleksi un urbjmašīnu, noņēma nevajadzīgās detaļas: abus rokturus un priekšējo ripuku ar dakšu. Un pirms tā ķerrai iekšiene tika attīrīta no cementa pārpalikumiem, protams, tas bij verī faķing grūti, bet ko padarīsi, darbs paliek darbs.
Kā nākošais solis viņa izderībām bija tāds, ka viņš ķērās pie ķerras tīrīšana, nezinu īsti kādus līdzekļus viņš tur izmantoja, bet droši varu teikt, ka viņš nahrenizēja rūsu un centās pilnībā attīrīt metālu no visādiem nevajadzīgiem sūdiņiem.
Kā nākošais solis ir tāds, ka viņš, kad ķerra bija attīrīta, to nokrāsoja ar brūnu grunts krāsu un pēc tam pa virsu jau ar melnu krāsu un gaidīja, ka tā visa nožūs.
Nākošais, kas jums būš nepieciešams ir tas, ka ir nepieciešamas balsta kājas, kuras klāt stiprināsies ar metāla skrūvēm. Jums ir jāizveido 4 kājas (pa pāriem, divas lielākas, divas mazākas), kurām gali ir nogriezti 45 grādu leņķī, un arī ir ieurbti caurumi skrūvēm, lai skrūvju "galviņas" nespīdētu tik uzkrītoši ārā.
Nu, ko sākam pamazām skrūvēt klāt mūsu ķerras zvilnējamajam krēslam kājas, izmantojot spēcīgas metāla skrūves, kuru gali ir jāsamazina, lai neduras sānos viņas un nesanāk sāpīte. Nemācēšu īsti paskaidrot, bet šis džeks, lai krēsls būtu stabilāks, meklēja krēslas smaguma centru un mēģināja viņu nostabilizēt, izmantojos spēcīgu auklu un pāris nagliņas. Viņš to visu darīja tā, viņš sasēja kopā pretējās krēsla kājas un izveidoja diagonāles (kopā sanāca 4, jo 2 kājas savienoja 2 diagonāles), kas krēsla centrā veidoja romba formas caurumiņu, kuram arī ir jāatrodas pašā ķerras centrā un ar nagliņās tad sasēja centrā mezglu tā, lai virves nostieptu krēsla kājas pareizajās pozīcijās un piegrieza skrūves līdz pašam galam tā, lai nekas vairs nekustās.
Nu, lūk, kad uzliek uz pekām, viss izskatās tā!
Tagad ejam pie polsterējuma. Tas tika veidots, izmantojot kautko mīkstu un audumu, kas tika pārstiepts tam pāri. Nezinu, vai audums bija labākā izvēle, jo, pēc manām domām, ja būtu āda būtu labāk, jo ne smērētos, ne paliktu slapjšs.
Saliekam mūsu iepriekš veidoto polsterējumu un vuaļā!
P.s. tiem, kas nelasa tekstu.
Raksts tulkots
Man ir tāds minējums, no savas pieredzes, ka jo vairāk un smagāk strādā, ķerra kļūst ērtāka un ērtāka.
