Sākot ar sprāgstošām galvām un beidzot ar cilvēkiem, kas gatavi uz visu zinātnes labā.
Nogalināt zinātnes labā?14
Pēdējais sirdspuksts
Bija 1938. gada 31. oktobris, kad Džons Dīrings piesmēķēja savu pēdējo cigareti un apsēdās krēslā, ļaujot cietuma sargam uzvilkt melnu maisu sev uz galvas, piespraust nelielu mērķi sev uz krūtīm un pieslēgt delnas pie elektrodiem. Dīrings piekrita eksperimentam, kuru atkārtot vairs nespēs - tiks pierakstīta viņa sirdsdarbība, kamēr krūtis caururbs bendes izšautās lodes. Cietuma ārsts Stefans Beslijs piedāvāja Dīringam šo iespēju, jo ieslodzītajam tik un tā bija piespriests nāves sods, bet šādi vismaz varētu iegūt kādu interesantu informāciju par sirdsdarbību baiļu laikā. Jau pieslēdzot Dīringu pie aparāta, tika fiksēts, ka viņa sirds sitas 120 reizes minūtē. Kad cietuma priekšnieks deva rīkojumu šaut, Dīringa sirds jau sitās 180 reizes minūtē. Četras lodes caururba viņa krūškurvi, no kurām viena aizskāra sirdi. Dīringa sirds sažņaudzās agonijā uz četrām sekundēm vairākas reizes un pēc 15,4 sekundēm pārstāja darboties pavisam.
Sprāgstošās galvas
1860. gados fotogrāfija piedzima no jauna, jo radās iespēja uzņemt foto ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku, kas nozīmē, ka vairs nevajag gaidīt vairākas minūtes un pat ilgāk, lai uzņemtu bildi. Radās unikāla iespēja kustīgus objektus iesaldēt laikā un pētīt tos uz attēla. Pētnieki uzreiz ķērās klāt šīs tehnoloģijas izmantošanā. Tā Edvards Majbridžs 1878. gadā uzņēma attēlu sēriju ar auļojošu zirgu, bet neirologs Džīns-Martins Čarkots to pašu izdarīja, lai pētītu cilvēka muskuļu saraušanos. Tad pienāca 1881. gada 6. jūnijs, kas bija Mr. Van Sotena slavas brīdis. Viņš piebāza kāda mūļa muti ar dinamītu un veica fotogrāfiju sēriju, lai pētītu tā sprāgstošo galvu. Mūlis tik un tā bija jau vecs, tādēļ viņš nolēma to "ziedot uz zinātnes altāra."
Esi ķiplokmīlis?
1995. gadā Džūlija Menella no Monell Chemical Senses Center vairākiem cilvēkiem piedāvāja pasmaržot divus bezkrāsainus šķidrumus. Uzdevums bija noteikt, kurš no šķidrumiem vairāk smaržo pēc ķiplokiem. Vienīgais, ko cilvēki nezināja, bija tas, ka tie bija amnija šķidrumi. Amnija šķidrums ir tā vide, kurā 9 mēnešus peld auglis, kamēr atrodas mātes dzemdē. Konkrētie šķidruma paraugi tika ņemti no divu grupu sievietēm - vienas pirms tam saņēma ķiploku kapsulas, bet otras placebo. Cilvēki visai skaidri spēja noteikt, kurš šķidrums ož pēc ķiplokiem un kurš ne. Aiz visa tā stāvēja teorija, ka cilvēka mīļākās garšas un pat ēdienus pa lielam nosaka tas, kādā vidē tie peldējuši mātes dzemdē, jo auglis ik pa laikam norij nelielu daudzuma amnija šķidruma un tas atstāj iespaidu uz turpmākajām garšas īpatnībām. Tādēļ, ja tev dikti garšo ķiploki vai kāut kas cits specifisks, tad ļoti iespējams, ka tava māte grūtniecības laikā tieši ar to visai daudz ir mielojusies.
Visēdājs pētnieks
Jau būdams tīnis Frederiks Hoelzels atklāja visai dīvainu svara samazināšanas paņēmienu - viņš ēda šķietami neēdamas lietas. Zāģu skaidas, korķi, spalvas un azbests bija viņa ikdiena. Vēlāk par savdabīgu delikatesi kļuva arī marles pikuči, kurus izmantoja ķirurģisko operāciju laikā. 1920. gados viņš sāka strādāt par pētnieku Čikāgas Universitātē un sāka ēst visu pēc kārtas, lai noteiktu, cik ilgs laiks dažādiem priekšmetiem nepieciešams, lai izkļūtu cauri zarnu traktam. Lūk - grantij vajadzēja 52 stundas, lai pēc starta mutē finišētu otrā galā. Zelta granulām vajadzēja veselas 22 dienas. Rekords piederēja mezglā sasietai auklai, kas izskrēja caur Frederika zarnām pusotras stundas laikā (tiesa gan toreiz viņam bija caureja). Frederiks to visu darīja līdz pat 1930. gadam, kad bija jau notievējis gluži kā anoreksiķis.
Pirmais elektroorgasms
1800. gadā Alesandro Volta demosntrēja pasaulē pirmo bateriju, kas spēja nodrošināt pastāvīgu elektrisko strāvu. Kāds jauns vācu pētnieks vārdā Johans Vilhelms Riters (atklāja ultravioleto starojumu) nolēma papētīt Volta izgudrojumu, liekot to pie jebkuras sava ķermeņa daļas. Pieliekot to pie mēles, radās skāba garša. Pie deguna - šķavas. Pie acuāboliem - visādas foršas krāsiņas. Tad pienāca ģenitāliju kārta. Aptinis ap savu locekli pienā mērcētu audumu, viņš pielika tam arī Volta izgudrojumu un sev par brīnumu drīz vien sasniedza elektroorgasmu. Tā vietā, lai slēptu savu dīvaino atgadījumu, Riters sāka cilvēkiem stāstīt, ka taisās precēt savu bateriju. Nolēmis neapstāties, viņš kļuva atgarīgs no elektriskās strāvas. Kombinējot opiju un ilgstošu elektrisko strāvu, kas plūst cauri viņa dažādajām ķermeņa daļām, Riters iedzīvojās smagās veselības problēmās - infekcija acīs, galvassāpes, muskuļu spazams, paralīze un neizturams vājums. Zaudējis jebkādu mēles jūtīgumu, Riters mira 33 gadu vecumā no tuberkulozes.
Ekskursija uz robežjoslu
Savas karjeras laikā Kembridžas fiziologs Džozefs Barkrofts ne reizi vien veica eksperimentus ar sevi, kas vienmēr noveda viņu ļoti tuvu nāvei un ārprātam. Viņš to sauca par "robežjoslas ekskursijām". Viens no pirmajiem eksperimentiem bija saistīts ar ciānūdeņražskābes gāzi, kuru izmantoja 1. Pasaules Karā. Kamera, kurā atradās Barkrofts un suns, ātri piepildījās ar gāzi. Suns nomira pēc 95 sekundēm, savukārt Berkrofts iznāca no kameras turot rokās suni pēc desmit minūtēm. Pēc dažiem gadiem viņš nolēma noskaidrot kā dzīvs organisms reaģē uz zemu skābekļa līmeni gaisā, tādēļ ieslēdzās nelielā stikla kabīnē. Pēc sešām dienām viņa ķermenis bija jau zils, bet skābekļa līmenis kamerā bija kā 5 km augstumā. Slavenākais viņa eksperiments bija saistīts ar aukstumu. Nolēmis noskaidrot aukstuma dabu, viņš ieslēdzās kails saldētavā. Izturējis mokošo vēlmi ātri tikt laukā no saldētavās, viņš pēkšņi esot sajutis "vienaldzību un siltumu". Par laimi kāds no darbineikiem, tomēr iegājis saldētavā un izglābis viņu no pilnīgas nosalšanas. Barkrofts mira 74 gadu vecumā autobusā.
====================================================================================================
Citi interesanti raksti par neparastiem un dulliem eksperimentiem:
http://www.spoki.lv/vesture/5-eksperimenti-ar-udeni/376760">5 eksperimenti ar ūdeni
http://www.spoki.lv/aktuali/Noteste-sevi-psihogeometriski/502548">Notestē sevi - psihoģeometriski
http://www.spoki.lv/vesture/Nezeligakie-psihiatru-eksperimenti/478211">Nežēlīgākie psihiatru eksperimenti
http://www.spoki.lv/vesture/Eksperimenti-kas-gandriz-iznicinaja/560838">Eksperimenti, kas gandrīz iznīcināja pasauli
http://www.spoki.lv/vesture/Jocigakie-20-gs-eksperimenti/522942">Jocīgākie 20. gs. eksperimenti
http://www.spoki.lv/vesture/Eksperimenti-ar-sevi/500276">Eksperimenti ar sevi
Neesi mērkaķis.