›

Vikingu dievi un monstri.16

253 5

Seno skandināvu uztverē telpa sastāvēja no deviņām pasaulēm — āsu Asgardas, vānu, albu jeb elfu, uguns Mūspelas, cilvēku Midgardas, milžu, mirušo, rūķu un ledus milžu pasaules vistālāk uz ziemeļiem. Tās visas vienoja gigantisks osis, pasaules koks Igdrasils. Tā zari pacēlās pār visu zemi un iesniedzās debesīs. Pašā galotnē sēdēja gudrais ērglis, bet starp ērgļa acīm — vanags Vedrfjelnirs. Pa tā zariem kā „starpniece” starp visām pasaulēm skraidīja vāvere Ratatoska. Igdrasils vienmēr bija Nidhoga, ļaunās čūskas, apsardzībā. Mimira avots, apslēptās gudrības avots, iztecēja no koka saknēm. emotion

Sākotnēji dievi nāca no divām dažādām, savstarpēji ne pārāk draudzīgām grupām — āsiem un vāniem, kas bija auglības dievu grupa, kam piemīt arī burvju un pareģu spējas. Starp viņiem arī izcēlās pirmais karš pasaulē. Pēc kara vii dievi apmetās Asgardā, lai arī tur vāni tika uzskatīti par zemākas šķiras dieviem.

Asgarda bija sadalīta 12 vai vairāk daļās, kur katrā no tām katram no dieviem bija sava grezna zelta vai sudraba māja. Visnozīmīgākā bija Valhalla, Odina māja. Valhallā kaujās kritušie kareivji (einherjēri) pavadīja savas dienas karojot, naktis dzīrojot un gaidot pienākam Ragnaroku, pēdējās pasaules kaujas dienu, kurā senie dievi ietu bojā un tiktu nodibināta jauna miera un saticības ēra. Mājai bija 540 durvis, un caur katru no tām līdzāsstāvot varēja ienākt 800 vīri; tās jumts bija taisīts no vairogiem. Kritušo karavīru dvēseles uz turieni aizveda valkīras — kareivīgas jaunavas, kas piedalījās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā. Citādāk, piemēram, no slimībām vai vecuma, mirušos cilvēkus pēc nāves dieviete Hēla nogādāja drūmajā pazemes valstībā. emotion

nbspĪmirs nbspbija milzis no... Autors: Misuri Vikingu dievi un monstri.

Īmirs bija milzis, no kura ķermeņa tika radīta pasaule. emotion

Īmira rašanās un pasaules radīšana .Pirms pasaules rašanās bezdibeņa Ginnungagapa ziemeļdaļa piepildījās ar ledu (Nīflheima), savukārt dienviddaļa kļuva par uguns zemi (Mūspellu). Nīflheimas ledum sastopoties ar Mūspellas karstumu, radās indīgas sarmas jeb eitra pilieni, kas piepildīja visu bezdibeni. No sarmas Ginnungagapā radās milzis Īmirs un govs Audumla, kas ar savu pienu baroja Īmiru. Govs laizīga sarmas klātos akmeņus, un no tiem radās Buri, Bora tēvs un dievu priekštecis. No Īmira padusēm un kājām radās sarmas milži hrimtursi(tostarp sešgalvainais Trudgelmirs).Bora dēli Odins, Vili un Vē nogalināja Īmiru, un viņa asinīs noslīka gandrīz visa sarmas milžu paaudze, izņemot divus — Trudgelmira dēlu Bergelmiru un viņa sievu, no kuriem radās jauna sarmas milžu cilts. Odins un viņa brāļi no Īmira ķermeņa radīja pasauli: no miesas un ādas zemi, no asinīm jūras un ezerus, no matiem mežu, no kauliem kalnus, no zobiem klintis, no smadzenēm mākoņus, no galvaskausa debesjumu un no uzacīm — Midgardas sienu. Īmira galvaskausu turēja četri rūķi, ko dēvēja par Ziemeļiem, Rietumiem, Dienvidiem un Austrumiem.

nbspAudumlanbspnbspir... Autors: Misuri Vikingu dievi un monstri.

Audumla ir pirmatnējā govs, kura kopā ar Īmiruradās bezdibenī Ginnungagapā pirms pasaules rašanās. Īmirs barojās no govs piena, savukārt govs laizīja sāli, kas klāja Ginnungagapa sienas, pamazām atklādama Buri, dievu priekšteča, ķermeni. emotion

izveidot rakstu izveidot testu

nbspBūrinbspir pirmais dievs... Autors: Misuri Vikingu dievi un monstri.

Būri ir pirmais dievs, pārējo dievu priekštecis. Viņš ir Bora tēvs un Odina vectēvs. Būri radās, govij Audumlai laizot bezdibeņa Ginnungagapa sienu sāļo ledu (šis mīts parādās tikai Jaunākajā Edā, taču Būri minēts arī skaldu dzejā).

nbspnbspmiddotnbspnbspnbspnbsp... Autors: Misuri Vikingu dievi un monstri.

· Odins ir dievu karalis. Viņa divi melnie kraukļi Hugins (Domas) un Muninns (Atmiņas) lidoja apkārt, lai ievāktu ziņas par notikumiem visā pasaulē. Kā kara dievs Odins vadīja dzīvi Valhallā, kur nonāca visi drosmīgie karotāji, kas bija krituši kaujās. Odina lielākās bagātības bija viņa astoņkājainais zirgs Sleipners, šķēps Gungnirs un gredzens Draupers. Odins bija arī gudrības, dzejas un maģijas dievs un upurēja aci, lai varētu padzerties no Mimira — gudrības avota.

BorsnbspirnbspBūrinbspdēls... Autors: Misuri Vikingu dievi un monstri.

Bors ir Būri dēls un Odina, Vili un Vē tēvs. Viņš minēts Snorres Sturlusona "Jaunākajā Edā", kur minētas viņa radnieciskās saites, taču ne rašanās (viņa tēvu Būri — dievu priekšteci — no ledus izlaizīja pirmatnējā govs Audumla). Būri sieva ir Bestla, jotuna meita.

nbspmiddotnbspnbspnbspnbspnbsp... Autors: Misuri Vikingu dievi un monstri.

· Bragi ir runas mākslas un dzejas dievs, Odina un Frigas dēls. Viņa pārraudzībā ir poēzijas medus — svētais dzēriens, kas dāvā dzejisku gudrību un iedvesmu. Ja, dodot solījumu vai zvērestu, tika piesaukts Bragi vārds, tā bija droša zīme, ka zvērests nekad netiks lauzts. Jaunam valdniekam pirms kāpšanas tronī bija jādod svinīgs zvērests un tas jāapstiprina, vienā elpas vilcienā izdzerot īpašu Bragi veltītu kausu. Ja tas neizdevās, to uzskatīja par sliktu zīmi.

· Friga ir Odina sieva, laulību, mīlestības, ģimenes pavarda sargātāja, viņa palīdz dzemdētājām. Lielākā daļa āsu ir viņas bērni vai mazbērni. Friga spēj ielūkoties nākotnē, bet redzēto nekad nevienam neizpauž.

· Gefjuna ir jaunavu un viņu tikumu sargātāja, Odina dēla Skjelda sieva.

· Freija ir mīlas, auglības un skaistuma dieviete, Njorda un Skadi meita. Viņa āsu kopienā ienākusi no vāniem.

nbspTīrs nbspir kara un it... Autors: Misuri Vikingu dievi un monstri.

Tīrs ir kara un, it īpaši, kaujas dievs. Viņa dieva izcelsme liecina, ka sākotnēji viņš varētu būt ticis uzskatīts par dievu tēvu un panteona galvu. Etimoloģiski Tīrs atbilst grieķu Zevam.

Ragnarokā Tīram jācīnās ar Garmu (abi mirst).

Tīrs pieder pie āsiem, ir Odina (saskaņā ar Jaunāko Edu) vai Hīmira (saskaņā ar Poētisko Edu) dēls.

Fenrira sasaistīšana

Dievi centās sasaistīt vilku Fenriru, taču viņš sarāva visas ķēdes, ko viņi tam uzlika. Rūķi no sievietes bārdas, kalna saknes, kaķa soļu skaņas, lāča pacietības, zivs elpas un putna siekalām izkala Fenriram ķēdi Gleipniru. Viņi izaicināja Fenriru saraut arī to. Fenrirs, nojauzdams viltību, tam piekrita tikai tad, ja viens no dieviem piekristu uz pārbaudījuma laiku turēt Fenrira mutē roku — kā nodrošinājumu, ka dievi viņu atbrīvos, ja viņam ķēdi neizdosies saraut. Neviens dievs tam nepiekrita, izņemot Tīru. Fenrirs centās saraut ķēdi, taču tā tikai sarāvās arvien ciešāk. Kad dievi atteicās Fenriru atbrīvot, viņš nokoda Tīram roku.