Stāsts ar domu, vai to uztvērāt? Kādas ir jūsu domas saistībā ar šādiem cilvēkiem? Vēl viena lieta viņiem daudz kas trūkst, tāpēc jānozākā citi Pamazām viņi sāk iekarot pasauli
Tipisks virtuālais varonis75
Zēns vārdā Goliāts, ne ar ko īpašu bērnībā neizcēlās, bet tad notika kāds pavērsiens, kas mainīja viņa turpmāko dzīves uztveri. Bērnības draudzene Anna, kura kopā ar viņu spēlējās jau no pašas bērnības un gandrīz abi vienmēr laiku pavadīja kopā saprata, ka būtu labi arī iet un iepazīties ar pārējiem pagalma bērniem, kas protams, Goliātam nepatika, jo viņš nevarēja bieži atrast kopēju valodu ar vietējiem pagalma puikām, jo vienmēr jutās pārāks par viņiem, tāpēc bieži arī sanāca dažādas saķeršanās ar viņiem.
Anna to saprata, bet viņa nevēlējās visu bērnību pavadīt kopā tikai ar vienu cilvēku, neiepazīstot pasauli plašāk. Tā nu pamazām Goliāts un Anna atsvešinājās, līdz vēlāk vispār vairs nesatikās.
No sākuma Goliāts nelikās mierā un centās iesaistīties dažādās spēlēs ar vietējiem puikām, taču neviens viņu neuztvēra par nopietnu un nevēlējās pieņemt savā kompānijā. Tad nu nekas cits neatlika, kā iet laukā ar radinieku bērniem.
Protams, kā jau ierasts bērns devās uz bērnu dārzu, kur nācās komunicēt un sadzīvot ar pārējiem vienaudžiem. Grupiņa Goliāts izcēlās ar savu tiešumu un cīņassparu, jo viņš vienīgais nekaunējās audzinātājai kaut ko pateikt, ko labāk nebūtu jāsaka. Ar paŗējiem bērniem viņš neiesaistījās, jo uzskatīja viņus par sevi zemākus un kam gan butu jātērē savs laiks ar tādiem cilvēkiem.
Sākās skolas laiks un nācas doties jau uz pirmo klasi. Pirms tam viņš īsti negribēja iet uz skolu, jo uzskatīja, ka tur viņam nebūtu ko darīt, bet vecāki bija nepiekāpīgi, jāiet un viss. Klase pati par sevi viņam patika, jo te jau bija arī kādi gudrāki bērni ar kuriem bija kopējas intereses, tā nu viņš atrada sev draugu loku. Mācību process gan viņam bija grūts, jo uzskatīja, ka viņam šeit nav ko darīt un, ka viņam jāiet uz augstāku klasi, līdz ar to sanāca dažādas runu apmaiņas ar skolotāju. Tādā garā arī viņš nomačījās līdz 8. klasei. Tajā laikā ģimene pārcēlās un nācās pārcelties un meklēt jaunu skolu arī Goliātam.
Tad nu pienāca pirmā diena jaunajā skolā, kā arī 9. klasē. Bērni viņam likās tādi baigi lecīgie un iedomīgie, līdz ar to bieži nācās iesaistīties dažādos konfliktos ar viņiem, sanaca pat kauties ar vienu no zēniem, kurš viņam uzsita zilu aci. Tad nu arī pārēja klase Goliātu neņēma par pilnu un par viņu ik pa laikam pazobojās. Bet drīz vien Goliātam būs dzimšanas diena un vecāki bija solījuši uzdāvināt datoru. Goliāta seja atplauka smaida, jo zināja kādas iespējas sniegtu dators.
Pienāca tā ilgi gaidītā diena un dators ar interneta peislēgumu jau rotāja viņa istabu. Pirms tam jau viņš skolā bija strādājis ar datoru un zināja kā ar to apieties. Goliātam neinteresēja spēlītes, bet gan iesaistīties dažādos portālos un diskutēt ar cilvēkiem, jo dzīvē diskutējot , viņu neviens neņem vērā, bet portālos neviens nepoazīst un brīvi var izteikt savu viedokli.
Tā nu skola bija skola, kur tikai mācījās, bet datorā viņš varēja atarst sev daudz domubiedrus un līdzīgi domājušos. Tā nu viņš pamazām savu dzīvi sāka aizvietot ar datoru, jo tieši virtuālajā pasaulē viņš jutās vislabāk, jo neviens viņam šeit nekā nevarēja izdarīt, kā arī varēja teikt ko grib un kam grib. Kas būs tālāk, kādas ir jūsu domas?