Citus rakstus skatiet: >>>Nerātnā<<<
Ir pasaules gals. Tas ir noticis, bet tu to vēl nezini. Elektroierīces nedarbojas, nav elektrības. Apjukums, šoks- tas tikai vēl sekos, no sākuma tev vēl ir jāpamostas.
Pasaules gals103
493
45
Ir 2012. gada decembris. Agrs rīts. Tu atver acis, salst. Rokas nevilšus ietin tavu ķermeni kārtīgāk zem segas. Tev joprojām salst. Bet modinātājs nezvana... Dīvaini. Saule jau uzaususi, bija jau sen laiks celties. Pieri izrotā mulsuma krunkas un tu liec sev kāpt ārā no vienīgā siltuma avota- gultas.
Izkāpjot no gultas, tevi pārņem stindzinošs aukstums, radiatori auksti. Sasodīts, tu pie sevis nodomā. Tu mēģini ieslēgt televizoru, nesanāk, arī dators nereaģē. Sulīgi vārdi tiek veltīti aukstumam un ierīcēm, kuras neslēdzas iekšā. Nu vismaz vismaz rīta kafija jāuzvāra, tu nodomā pie sevis. Uztrausis halātu, paķēris pirmās zeķes, kas pagadijušās pa rokai, tu lamādamies dodies uz virtuvi. Gāzes plīts nedarbojas, nav gāzes padeves, elektriskā tējkanna nedarbojas, tajā mirklī tu secini, ka elektrības nav vispār, arī kāpņu telpas drošinātāji ir kārtībā, kaimiņu skaitītāji negriežas.
Atgriežoties virtuvē, var sajust kādu dīvainu aromātu, tu atver ledusskapi un tā tevi aptver iestāvējušās gaļas aroms. Tu pakasi pakausi un centies nevemt. Rīta kafija izpaliek, ledusskapī produkti sabojājušies. Nemaz nav pārsteidzoši, ka tevi pārņem dusmas. Taču, tu saģerbies un dodies ārdurvju virzienā. Lielāks pārsteigums pārņem tevi, kad redzi, ka uz ielām nav automašīnu, vien šur tur manāmi izbijušies un šokēti cilvēki.
Ar pirmo, ceļā sastapto, cilvēku tu uzsāc sarunu, tomēr viņš apliecina jau iepriekš secinātos faktus- elektrības nav, elektroierīces nedarbojas, attiecīgi nav ūdens, gāzes padeves, jo kā zināms, mūsdienās viss ir datorizēts. Uz ielām sāk sarasties ar vien vairāk cilvēku, neviens nesaprot apkārt valdošo ārkārtas situāciju, pāris sievietes jau ielas otrajā pusē ir uzsākušas histēriju, vienas zīdainītim ir ārkārtīgi augsta temperatūra, bet neatliekamo medicīnisko palīdzību nav iespējams izsaukt, otrai vīrs ir kritis pa kāpnēm un nekustīgi guļ kāpņu telpā. Panika pamazām izplatās.
Arī tu sāc satraukties, jo nemaz nezini, kas šobrīd notiek ar taviem vecākiem, radiniekiem. Domu par došanos uz darbu, tu jau esi atmetis. Kā lai sazinās ar vecākiem? Šī problēma šobrīd nomoka tavu prātu. Ja nu mātei no uztraukumiem ir kļuvis slikti, ja nu tēvam kas ļauns atgadījies, viņi tomēr dzīvo Latvijas mazpilsētā, kas ir krietnu gabalu no galvaspilsētas. Ar vien vairāk cilvēki tev apkārt sāk krist panikā. Neviens nesaprot kas notiek.
Vietējie huligānbērni ir uzsākuši pamatīgu jandāliņu, par upuri ir noskatīts tuvējais lielveikals. Ar veiklu akmens metienu ir izsists stikls, pāris žiperu jau ar koka palīdzību ir atbrīvojuši eju uz saldumu plauktiem. Sekotāju netrūkst, pēc pirmo laupītāju iznākšanas no veikala, arī pieklājīga vecuma vīrieši un sievietes dodas sirojumā. Sākas haoss, masu psihoze. Cilvēki vairs nezin ko paši dara. Ir jau pirmie sabradātie upuri.
Nemieri kļūst tikai lielāki, pieaug vispārējā histērija. Cilvēkiem trūkst ūdens, pārtikas un siltuma. Aiz loga tomēr ir ziema. Cilvēki mirst, neviens nezin kādēļ. Neviens nezin par savu tuvinieku stāvokli. Rīt būs atkal jauna diena un tu nezini vai būsi nākamais aukstuma, bada un slāpju upuris.
Tev patiks šie raksti
