16:30
Telefona zvans
Es: Hallo Arti...
Artis: Sveiks vecais!
Es: Nu ko teiksi?
Artis: Varbūt kādu aliņu?
Es: Okei - pēc pus stundas būšu.
Vārds pa vārdam, aliņš pēc aliņa, līdz pienāk vakars...
23:05
Es: Davaj tad jau sazvanās!
Artis: Davaj!
Eju mājās. Jāiet jādi kvartāli 12 apmēram. Eju pa ielu, jo pa trotuāru iet bail - negribās izaicināt likteni. Pus ceļš jau noiets un tad parādās pirmie pretīmnācēji. Arī laikam svētdienas baudītāji kam rīt jāiet vergot. Viņi, tā pat kā es, iet pa braucamo daļu. Laikam arī pieraduši dzīvot. Kvartālu tālāk parādās nezināmas izcelsmes auto ar bākugunīm, kas bloķē ceļu. Aiz viņa strādā sniega izvedēji, un "alpīnisti", kas no jumtiem gāž sakrājušos sniega segu. Nāk atmiņā nesen ziņās rādītais sižets par ti ka no rīgas tiks izvests sniegs. 4 Lati kubā... Es nezinu vai esmu vienīgais tāds, bet labprātāk kausētu uz gāzes plīts sniegu par 3 lati kubā nekā šādos apstākļos ietu uz darbu... Skarbi, bet laikam kāds uz šī visa fona atkal uzvārās... Pareizi mīļie - maksāsim nodokļus, citādi mūsu valsts vīriem nepietiks iztikai 
Galu galā - pasmaidam, jo dzīve iet uz augšu! (Viņiem).
