Mana dārgā!
Mēs esam bijuši kopā jau ļoti ilgu laiku. Tu bija man blakus kad man bija slikti, kad jutos vientuļš, tu vienmēr biji man blakus kad man tevi visvairāk vajadzēja. Bet tagad mūsu attiecības mainās, es nezinu, vai man tevi vēl vispār vajag...
Lūdzu, nepārproti! Kad es domāju par tevi, es atceros visus tos jaukos brīžus kopā ar tevi – sēdēšanu uz lievenīša, neskaitāmos braucienus mašīnā, visas reizes kad mēs sēdējām un skatījāmies zvaigznēs, un visur citur, kur bijām tikai mēs abi - tu un es - tas bija tik brīnišķīgi!
Tas bija agrāk, un es gribēju, lai tas turpinās mūžīgi.
Es atceros to laiku, kad mēs bijām pašķīrušies uz vairāk nekā mēnesi. No sākuma man tevis pietrūka, bet pēc dažām dienām es sapratu, ka domāju par tevi arvien mazāk un mazāk, un galu galā tu pazudi no manām domām pavisam. Pat tad, kad redzēju tevi tusiņos pie bāra, man bija pieņemami redzēt tevi ar kādu citu, es biju ticis tam pāri, tu man nebiji vajadzīga.
Un tad bija TAS vakars - es sedēju un dzēru, un biju jau diezgan apreibis... un es ieraudzīju tevi cita vīrieša rokās. Es zinu, man toreiz vajadzēja savaldīties, bet es nespēju turēties pretī tavam valdzinājumam, man VAJADZĒJA tevi atkal sajust savās rokās, un tas bija tik labi un patīkami.
Es sev mēģināju iestāstīt, ka tas būs tikai vienas nakts attiecības... Nekā. Es mēģināju izdzīt tevi no savām domām, bet tava maģija abpūra mani atkal un atkal. Jau pēc īsa brīža mās atkal bijām kopā pastāvīgi.
Es nekad tevi neaizmirsīšu.
Tātad, cigarete, šīs ir ardievas. Neturi ļaunu prātu, tā nav tava vaina, bet mana.
Ēee, paga paga. Ko es te muldu?
Tā IR tava vaina! Tā ir tava un tikai tava! Tu ņēmi man nost veselību, tu zagi manu naudu un neļāvi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi!
Piedrāzt tevi, tu sīkā sučka! Es aizeju!
