Cik zinu nekas līdzīgs par šo klubu spokos nav bijis publicēts.
Šis raksts ir tā teikt nedaudz rediģēts, pielaboju dažas neveiksmīgās nianses utt.
Tad nu lūk, ceru patiks un šķitīs interesanti.
Starpcitu klubs šogad svin savu 20 pastāvēšanas gadu jubileju.
Klubs San Hose Sharks ir dibināts 1991. gadā. Sākotnēji klubu bija plānots saukt par San Jose Blades (San Hosē Asmeņi) pamatojoties uz iedzīvotāju balsojumu, bet tomēr klubu nosauca par Sharks (Haizivis), jo vārds asmeņi kluba vadības domās bija nepiemērots, jo saistijās ar vardarbību. Nosaukums Sharks iedzīvotāju balsojumā bija otrajā vietā un vadība tā izvēli pamatoja ar to, ka tuvējā līcī ir ļoti daudz haizivju pat septiņu dažādu sugu un, ka haizivis ir spilgtas, veiklas, bezbailīgas un nepadodas un tādu viņi vēlas redzēt komandu.
Pirmais komandas treneris divas sezonas bija Džordžs Kingstons (George Kingston). Pirmajā sezonā komanda sastāvāja vien no jauniņajiem un viena, tad jau ar 14 sezonu pieredzi, veterāna Daga Vilsona (Doug Wilson), kurš tika nosauks par pirmo komandas kapteini. Tagad viņš ir komandas ģenerālmenedžeris.
Neskatoties uz visiem komandas pūliņiem pirmās divas sezonas komanda bija viena no sliktākajām visā NHL. Un 1992-1993. gada sezonā uzstādīja vēl nepārspētu antirekordu zaudējot 71 spēli (kopā sezonā tosezon bija 84 spēles), bet tomēr viņi nebija pēdējie šajā sezonā, jo Ottawa Senators atpalika vēl par vienu punktu (zaudējumu viņiem bija mazāk, bet bija vairāk neizšķirti nospēlēto spēļu, jo tolaik vēl nebija papildlaika un bullīšu). Bet šeit nu saspicē acis visi Latvijas hokeja fani, jo tieši 1992. gada 17. novembrī Sharks izcīnīja pirmo sauso spēli un uzvarēja ar 6-0 Los Angeles Kings (Los Andželosas Karaļi) un vārtos bija mūsu mūris Arturs Irbe. Bet neskatoties uz to pēc šīs rekorda cienīgās sezonas treneris Džordžs Kingstons tika atlaists.
Nākamajā sezonā tika pieņemts jauns treneris Kevins Konstantains (Kevin Constantine) un Haizivis atkal uzstādīja rekorda, šoreiz pozitīvu, izcīnot 33 uzvaras un ar kopā 82 punktiem iekļūstot Play-off. Un jau pirmajā Play-off raundā satika pašu nelabo Detroit Red Wings un atkal ar mūsu latvju mūri vārtos Sharks uzvarēja sērijā ar 4-3. Tad sekoja otrais raunds un pretī stājās Toronto Maple Leafs un ar nožēlu jāatzīst, ka Sharks zaudēja sēriju sīvā cīņā ar 4-2.
Tad 1994-1995. gada sezonā Sharks atkal iekļuva Play-off atkal zaudējums otraja raundā, bet vēlreiz letiņi var lepoties, jo Arturs Irbe un Sandis Ozoliņš (abi tolaik spēleja Sharks) tika atzīti par nozīmīgākajiem „atslēgas” spēlētājiem līdz ar uzbrucējiem Igoru Larionovu un Sergeju Makarovu.
Smieklīgs fakts.
1995. gada martā tuvumā esošā Gvadalupes upe applūda un nosprostoja ceļu uz San Hosē arēnu padarot par neiespējamu fanu nokļūšanu uz spēli starp Sharks un Red Wings.
Nākamā divas sezonas Sharks bija ļoti neveiksmīgas. Komanda neiekļva Play-off no komandas aizgāja Sandis Ozoliņš un Arturs Irbe. Treneri komandā nācā un gāja. Taču tad 1997-1998. gada sezonā komanda atkal ieradās jauns treneris Derils Sutters (Darryl Sutter) un draftā tika iegūts Patriks Marlo (Patrick Marleau) ar kopējo otro numuru. Togad un turpmākos divus gadus Sharks iekļuva Play-off tikai atkal izkrita jau pirmajā raundā. (Uzmini nu, kas redzams bildītē?)
1999-2000. gada sezonā, iekļūstot Play-off, komanda atkal iespēj „brīnumu” uzvarot Sent Luisas Blues, tad absolūti labāko komandu regulārajā sezonā, ar 4-3 sērijā. Otrajā raundā jau „klasika” zaudējums Dallasas Stars ar 4-1.
2000-2001. gada sezonā komandā tiek salasītas daudzas zvaigznes, pieminēšu gan tikai Jevgēņiju Nabokovu, jo viņu atpazīst visi (tagadējās Krievijas izlases pirmais vārtsargs, ja nepieleca).Tiesa Play-off izgāšanās jau pirmajā raundā ar 4-2 zaudējot Sent Luisas Blues.
2001-2002. gada sezonā Sharks izcīna savu pirmo Klusā okeāna divīzijas (Pacific Division) čempiona titulu.
Tad 2003. Gadā komandā tika pieņemts jauns treneris Rons Vilsons (Ron Wilson).
2006-2007. gada sezonā Sharks tika atzīta par jaunāko komandu NHL pēc vidēja spēlētāju vecuma. Un sasniedza frašīzes rekordu 20 uzvaras 27 spēlēs arī absolūto komandas rekordu regulārajā sezonā 51 uzvara, 26 zaudējumi un 5 zaudējumi papildlaikā, Kurš tika labots 2010. gadā izcīnot 53 uzvaras un 117 punktus.
2007-2008. gads atkal bija veiksmīgs tika iegūti 108 punkti regulārajā sezonā. Rietumu konferences pusfinālā (otrais Play-off raunds) Sharks zaudēja ceturtajā papildlaikā Dallasas Stars, vēl viens komandas franšīzes rekords. Un tā galu galā Ronu Vilsonu atlaida, jo tas jau bija trešais Play-off zaudējums otrajā raundā pēc kārtas.
Un lūk arī mūsdienas no 2008-2009. gada sezonas komandu trenē Tods Maklelans (Todd McLellan) bijušais Detroitas Red Wings trenera asistents. Šajā un nākamajā sezonā komandai veicas ļoti labi, bet tiklīdz sākās Play-off tā veiksme pamet 2008-2009. gadā jau pirmajā raundā, 2009-2010. gada sezonā konferences finalā (līgas pusfināls) tas arī ir komandas augstākais sasniegums.
Šosezon komanda izcīnīja trešo vietu savā Rietumu konferencē un Play-off aizvadījusi četras spēles pret Losandželosas Kings un ir vadībā sērijā ar 3-1.
Lūk trīs komandas uzbrukuma līderi
Džo Torntons (Joe Thonton)nr.19
Denijs Hītlijs (Dany Heatley)nr.15
Patriks Marlo (Patrick Marleau)nr.12
Kanādietis Patriks Marlo, kurš draftēts 1997 gadā, visu savu karjeru spēlējis tikai San Josē, ir rezutatīvākais spēlētājs komandas vēsturē 953 spēlēs iegūstot 320 vārtus un 373 piespēles. Pirms šīs sezonas komandai nācās izvēlēties, kuru paturēt Jevgēņiju Nabokovu vai Patriku, attapīgākie jau nojauš, ka paturēts tika Patriks.
Reklāma
Te ir Džungļu Džo, tā viņu sauc fani, ieradies komandā jau 2005-2006 gada sezonā otrais rezultatīvākais spēlētājs komandas vēsturē. Aizvadījis 382 spēles guvis 116 vārtus, 361 piespēli, kopā 477 punktus. Arī viņš ir no Kanādas.
Kanādietis Denijs Hītlijs iegūts maiņā pret Džonatanu Čīčū (Jonathan Cheecho) un Milanu Mihaleku (Milan Michalek) 2009. gada starpsezonā un ir viens no komandas līderiem.
Un šis ir Amarikānis Džo Pavelskis komandas trešais visu laiku rezutatīvākais aktīvais spēlētājs 275 spēlēs 178 punkti no tiem 83 vārtu guvumi.
Reklāma
Domāju komentāri lieki cik zinu dažviet San Hosē tādas ir uzstādītas un faniem uz spēlēm arī pa kādai ir līdz.
Lūk komandas kauslis darbībā Duglas Murrejs (Douglas Murray) varētu likties neparasti, jo viņš ir zviedrs. Pārliecinošs komandas spēlētāju vairākums ap 85% ir no Kanādas.
Raksts labs, tikai viena kļūda, Nabokovs nu jau kādu laiciņu pavisam noteikti nav Krievijas izlases numur viens, labākajā gadījumā trešais. Bet tā vispār interesanti.
Nu pirmais nummurs viennozīmīgi ir Coyote vilcējspēks Iļja Brizgalovs, otrais nummurs ir Capitals vārtu vīrs Varlāmovs. Un piedevām Nabokovs bez darba tagad palicis
ja vien varetu es tev +1000 ieliktu 
