Siguldas bobsleja trase/FULL PACK/1/37

Šeit arī pats bebslejs viens no tiem ar kuru ir iegūtas Latvijas medaļas:)Viens no populārākajiem Latvijas ziemas sporta veidiem - bobslejs - 2000.g. martā atzīmēja 20 gadu jubileju. Šajā neilgajā laika posmā Latvijas bobslejisti ir izcīnījuši medaļas visaugstākā ranga starptautiskajās sacensībās. Jau 1984.g. Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sarajevā Zintis Ekmanis izcīna bronzas medaļu. 1984.g. Jānis Ķipurs iegūst I vietu Eiropas čempionātā. 1985.g. I vietu Eiropas čempionātā izcīna Zintis Ekmanis. 1988.g. Ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgarī Jānis Ķipurs kļūst par zelta un bronzas medaļu laureātu. Šie izcilie sasniegumi tika panākti ar pašu Latvijas treneru, konstruktoru un entuziastu radītām bobsleja kamanām.

Kā redzams attēlā Latvija ir ieguvusi 74 medaļas1981-2012 gadam:)24 zelta-20 sudraba un 30 bronzas medaļas:) MALAČI!!!!Sākoties cīņai par Latvijas vastisko neatkarību, pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā, mūsu republikas vadošie bobslejisti 1990. g. janvārī atsakās piedalīties Pasaules čempionātā PSRS izlases komandas sastāvā.Viņi aktīvi iesaistījās barikāžu cīņās, piedalījās Ministru Padomes ēkas apsardzē.

Maziņš panorāmas skats no trases.Neskatoties uz sarežģītiem ekonomiskiem apstākļiem, bobslejs brīvajā Latvijā turpināja attīstīties. 1992.g. Albērvilas Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas bobslejisti olimpiskās izlases komandas sastāvā veiksmīgi pārstāv mūsu valsti. Slimbolisks ir tas fakts, ka visu neatkarīgās Latvijas ziemas Olimpisko komandu karognesēji ir bobslejisti: Albervilā - Jānis Ķipurs, Lillehammerē - Zintis Ekmanis, Nagano - Sandis Prūsis (šajās spēlēs S.Prūsis izcīna augstās 5. un 6. vietas).

Sacenšoties šajā tehniski sarežģītajā sporta veidā ar augsti ekonomiski attīstītām pasaules bobsleja lielvalstīm - Vāciju, Šveici, ASV, Kanādu, Itāliju, kuru federāciju budžeti sasniedz vairākus miljonus ASV dolāru - arī šodien mūsu komanda pilota S.Prūša vadībā sasniedz atzīstamus rezūltātus (II vieta 2000.g. Eiropas čempionātā un II vieta 1999/2000.g. Pasaules izcīņas kopvērtējumā, I vieta Labas Gribas spēlēs Leikplesidā).

Pats augstākais starts Uhh pēc pāris gadiem man ar būs jābrauc no šeienes:0

Kamaniņu sportu šodien redzam kā vienu no ātrākajiem, tehniskākajiem, un spēcīgākajiem sporta veidiem Latvijā. Ar šo sporta veidu nodarbojas tikai daži desmiti sportisti, kuri turpina un attīsta šī sporta veida tradīcijas jau 40 gadu. Šo gadu laikā sagatavoti augstas klases sportisti, kuri izcīnījuši gan zelta, sudraba un bronzas medaļas – Pasaules, Eiropas čempionātos un pat Olimpiskajās spēlēs. Kā spožākos varētu minēt Veru Zozuļu – Olimpisko čempioni, Ingrīdu Amantovu un Mārtiņu Rubeni – Olimpisko bronzas medaļu ieguvēji, pasaules junioru čempions Ritvars Šteins un Pasaules Kausu ieguvēji Anna Orova, Iluta Gaile, Andris Šics un Juris Šics u.c.

Te jau zemais vīru starts uz mazāka paaugstinājuma:)Kamanas,kā sporta veids tas radies nesen – 19 gs. beigās Alpu valstīs. Kamanas bija cilvēku dzīvesveids, mērojot lielus attālumus, tiem vajadzēja šķērsot kalnu masīvus, tādā veidā attīstot tirdzniecību. Kaut cilvēkiem tas bija ikdienišķs darbs, tomēr ar laiku tā kļuva par sacensību – kurš ātrāk vai tālāk aizbrauks. Pirmās kamanas parādījās jau 1650. gadā. Lai pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka izgudroja daudz un dažādu rodeļu veidu: Alpu, Davosas, Tiroles un Vordenburgas ( vārds rodelis nāk no vācu valodas – rennrodeln – renes braukšana).

Starts no kura brauc skeletonistis(dāmu starts ar sprinta vietu)

Pēc Pirmā Pasaules kara kamaniņu sports Latvijā bijušo popularitāti vairs nesasniedz, toties pēc Otrā Pasaules kara Padomju Latvijā sākas straujš sporta dzīves uzplaukums. Interesi sakāpina vēl tas, ka 1964. gadā kamaniņu sports tiek iekļauts Ziemas Olimpisko spēļu programmā, un kurš gan negribēja nokļūt Olimpiādē un parādīt arī savus spēkus. Padomju Savienībā toreiz speciālas trases vēl nebija, tāpēc vajadzēja atrast vietu kur to būvēt, jo pat iesācējiem bija skaidrs, ka kamaniņu sports bez savas kārtīgas trases nav dzīvotājs. Un tā saujiņa entuziastu sāka celt trasi pie Cēsīm – pirmo un garāko Baltijā (630m). 1968. gadā Latvijas ziemas sports kļūst par vienīgās īstās kamaniņu sporta trases ieguvēju Padomju Savienībā. Bet jau 1986. gada 28. decembrī oficiāli tika atklāta Siguldas kamaniņu un bobsleja trase ar mākslīgo ledus segumu.

Pats dāmu starts-no ručkām kas ir blakus mēs atgrūžamies lai aizlidotu uz priekšu bet par to vairāk nākošajā daļā:)