Jau kopš trīsdesmito gadu sākuma Skandināvijā, it īpaši Zviedrijā, novēroti īpaši NLO, kas vēsturē iegājuši ar nosaukumu "spoku raķetes". Šīs parādības absolūto kulmināciju sasniedza 1946. gadā - par vairāk nekā 2000 neparasto lidojošo objektu novērojumiem ziņots no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas.
Spoku raķetes virs Skandināvijas10
265
1
Vietējie iedzīvotāji bieži novēroja neparastas gaismas parādības, kuras sākotnēji piedēvējas starptautisku kontrabandistu grupējumiem. Tomēr muitas iestādēm neizdevās atrast nekādas norādes, kas varētu apstiprināt šādu pieņēmumu. Raķetēm līdzīgie objekti, kuriem reizumis bija ugunīga aste, gaisā izdarīja neiespējamus manevrus, reizēm pasakainā ātrumā šāvās debesīs, vai arī pārvietojās pavisam nesteidzīgi. Reizēm šie objekti nogāzās zemē, kā, piemēram, 1946. 19. jūlijā, kad divi aculiecinieki redzējuši, ka viena no šīm spoku raķetēm nogāzusies Kolmjerva ezerā Zviedrijā.
Ap pusdienas laiku savāds troksnis debesīs iztraucēja zemnieku Knutu Lindbeku un viņa kalponi Bedu Pērsoni, kuri strādāja ezera krastā. Abi ieraudzīja nelielu objektu, kuru vispirms nodēvēja par lidmašīnu. Taču tad viņi objektā saskatīja tādu kā raķeti, kas šaujas ezera virzienā. Lidojošajam objektam atsitoties pret ūdens virsmu, gaisā uzšļācās milzīga ūdens strūkla.
Lindbeks un viņa kalpone lidobjekta garumu lēsa uz nepilniem diviem metriem un pastāstīja, ka sānos tam bijuši nelieli stabilizatori. Citā ezera krastā notikuma aculiecinieks bija dzirdējis blīkšķi, kas viņam šķitis kā bumbas sprādziens.
Nākamās dienas rītā karavīru nodaļa ietvēra visu krastu ap Kolmjerva ezeru. Karavīru ķēde stāvēja veselas divas nedēļas. Visbeidzot militāristi sniedza oficiālu apskaidrojumu, saskaņā ar kuru nebija atrastas nekādas atlūzas, lai gan aculiecinieku stāstījumi apgalvoja pretējo. Bija skaidrs ka gaisā virs Skandināvijas noticis kaut kas ārkārtīgi neparasts. Tāpēc Zviedrijas valdība 1946. gada oktobrī oficiāli paziņoja izmeklēšanas rezultātus: Zviedrijas militārās iestādes šodien informē, ka četru mēnešus ilgās izmeklēšanas laikā nav bijis iespējams noskaidrot nedz šo spoku raķešu izcelsmi, nedz būtību, lai gan tās lido virs Zviedrijas kopš 1946. gada maija.
Speciālā paziņojumā bija teikts, ka no tūkstoš ziņojumiem par raķetēm apmēram 80 procentu varētu attiecināt uz neparastajām debesu parādībām. Tomēr radariekārtas fiksējušas dažus objektus, kas neesot uzskatāmi nedz par dabas parādībām nedz par izdomājumiem, nedz arī par Zviedrijas lidmašīnām. Ziņojumā ari uzsvērts, ka minētie objekti neesot V-ieroči, kuru vācieši izmantojuši kara pēdējās dienās.
Pēc vairākiem gadiem vēlreiz nodibināja oficiālu izmeklēšanas komisiju, kurai vajadzēja viest skaidrību spoku raķešu vilnī. Grupas dalībnieks Ēriks Malmbergs apkopoja izmeklēšanas rezultātus: Ja visi sīkumi korekti ievēroti, daudz kas liecina ka tās varējušās būt spārnotās raķetes. Lai gan nevienai nācijai 1946. gada beigās nav bijusi tik attīsta tehnoloģija.
Jāpiebilst, ka 1946. gadā nezināmi lidojoši objekti novēroti ne tika Eiropas ziemeļos. Līdzīgas spoku raķetes novērotas arī Ziemeļgrieķijā. 1946. 1. septembrī Saloniku pilsētā toreizējās Grieķijas premjerministrs Mihaels Caldaris novērojis objektus, kurus uzskata par modernā NLO priekšteci. Pēc šiem novērojumiem Grieķijas armijas vadība uzdeva zinātniekam Paulam Santorīni izpētīt to, ko sākotnēji bija uzskatījuši par krievu raķetēm Grieķijas gaisa telpā. Laikam šo pieņēmumu drīz viena atmeta, jo profesors noskaidrojis, ka tās nav bijušas raķetes. Pēc pārrunām ar amerikāņu varas iestādēm armijas vadība izmeklēšanu pēkšņi lika pārtraukt.
Tev patiks šie raksti
