Kā zināms, tiesa un tiesībsargājošās iestādes kalpo, lai sargātu likumu un saglabātu patiesību. Tomēr tādu vai citādu iemeslu dēļ viņiem tas ne vienmēr izdodas. Un tad patiesību aizsargā kāds noslēpumaimns spēks, kas nav izskaidrojams. No taisnīgas atmaksas izbēgt neizdodas nevienam!
Šoreiz stāsts būs nedaudz citādāks, kā norādīts virsrakstā, bet interesants tik un tā - to es garantēju.
Neizskaidrojamais un noslēpumainais "kaut kas", tik savdabīgi sargājošs patiesību, reizēm savu misiju uztic kādam cilvēkam. Šis traģiskais un tajā pašā laikā neparastais notikums atgadījās Sanktpēterburgā 19. gadsimta beigās. Toreiz visu pilsētu šokēja slepkavība, kas bija pastrādāta kādas mājas bēniņos Vasiļevskas salā.
Nogalināta tika 14 gadus jauna meitene. Kājās tika saceltie labākie Sanktpēterburgas izmeklētāji, iesaistīja visus policijas līmeņus, tomēr noziegumu atklāt nevarēja. Sabiedrība pieprasīja atrast slepkavu un bargi viņu sodīt.
Šī notikuma satriekts, kāds slavens pilsētas mākslinieks pats ieradās nozieguma vietā...
Viņš nolēma uzzīmēt telpu, kurā bija pastrādāts asiņainais darbs, lai godātu nelaiķes piemiņu un to arī izdarīja.
Kad mākslinieks pabeidza darbu, uz audekla bija attēlotas drūmās bēniņu telpas, priekšplānā bija redzams nožņaugtās meitenes ķermenis. Aizrāvies ar savu darbu, viņš uzzīmēja arī slepkavu, darbojoties pēkšņā iedvesmā, ātri izdomājot nepazīstamā vīrieša sejas vaibstus.
Tas bija īsts ļaunuma iemiesojums : piezīmēts bārdains monstrs ar atbaidošu, pretīgu seju un lielu, siekalainu muti. Acīs īpaši krita slepkavas zemā piere un mazās acis, kas atradās tuvu viena pie otras.
Beigās glezna sanāca tik reāla un uzmanību saistoša, ka tika pieņemts lēmums izlikt to izstādē.
Kādu dienu, kad izstāžu zālē bija īpaši daudz cilvēku, pēkšņi atskanēja šausmu kliedziens. Izrādījās, ka kāds tips, paskatījies uz gleznu, pēkšņi sācis kliegt un, raustoties konvulsijās nokritis zemē. Pie viņa pieskrējušie cilvēki bija pārsteigti. Viņu priekšā atradās...
... slepkava no gleznas! Līdzība bija tik satriecoša, ka neviens pat nešaubījās, ka šis vīrietis ir nežēlīgais ļaundaris.
Policijai, kura ieradās izstāžu zālē, dīvainais apmeklētājs uzreiz atzinās, ka tieši viņš pastrādāja šo neģēlīgo noziegumu.
Viņa izbrīnam nebija robežu :
"Kas notika? Kurš gan varēja mani uzgleznot šajā šaušalīgajā brīdī? Nesaprotu! Tas ir kaut kas ārprātīgs, sātanisks!''
