Jādomā, ka masu pazušanas fenomens, kurā bez jebkādām pēdām izgaist simti vai pat tūkstoši cilvēku, ir ļoti rets un par to mums jābūt pateicīgiem. Tomēr Sulvas incidents nav unikāls 20. gs. pārdabisko parādību vēsturē.
Pazuduši bez pēdām7
171
0
1937. gada decembrī Ķīna karoja ar Japānu jau vairāk kā 6 mēnešus. Iekarotājiem traucoties uz ziemeļiem, lai ieņemtu Nankinu, apmēram 3000 ķīniešu karavīru priekšpulku norīkoja aizstāvē vitāli svarīgu tiltu pilsētas dienvidos. Nostiprinājušies ierakumos, tie gaidīja japāņu paredzamo uzbrukumu. Tas nenotika. Notikušais izrādījās daudz, daudz satraucošāks.
Rītā pēc taktiskās sagatavošanās ķīniešu komandiei pamodināja izmisis padotais, kurš izstāstīja, ka pazuduši radiokontakti ar tilta saru divīziju. Bažīdamies, ka viņa vīri ir sagūstīti, komandieris pavēlēja nekavējoties nosūtīt ar priekšējām līnijām izlūkus. Viņš sagatavojās ļaunākajam, taču atgriezušos virsnieku stāsts bija tik savāds, ka likās neticams : viņi atrada vien tukšas tranšejas bez dzīvajiem vai mirušajiem cilvēkiem.
Nebija ne līķu, ne kādu citu nesenas kaujas pazīmju, kas vedinātu uz domām par vīru atrašanās vietu. Komandieris apmulsa, jo zināja, ka, masveidā dezertējot, karavīriem būdu jāšķērso tilts, bet tā nebija noticis. Dienvidu virzienā atradās ienaidnieks un draudēja nāve. Kas tad bija atgadījies? Šī ķīniešu mīkla nekad netika atminēta. Divas dienas pēc divīzijas pazušanas japāņu hordas pāri tiltam iekļuva pilsētā.
Iebrukumu kulminācijā Nankinu nopostīja, notika masveida nonāvēšanas, kādām nebija līdzīgu Āzijas karu vēsturē. Un, šajā asinspirtī 3000 karavīru pazušana aizmirsās. Bet, daudzus gadus vēlāk - pēc Otrā pasaules kara - oficiālā Ķīnas valdības izmeklēšana nevarēja atrast pat ne mazāko pavedienu, kas izskaidroto šo dīvaino notikumu pirms Nankinas ieņemšanas.
Vēlāk koministiskā režīma priekšsēdētāja Mao Dzeduna organizētās aptaujas pilnīgi noteikti noskaidrojās, ka no 1937. gada tiltu sargiem vairs nekas nav zināms...
Tev patiks šie raksti
