Nu jau 4tā daļa klāt stāstiem par patiesiem notikumiem,kas radīja šausmu filmas.
Šoreiz par Stenlija Hoteli un " Mirdzums" un Haizivs uzbrukumam 1916.gadā Ņūdžersijā un filma " Žokļi"
Citi raksti TE! -> http://www.spoki.lv/profils/mazzasaulite
un varat sekot TE! -> https://twitter.com/#!/_Eliinaa

Stenlija Hotelis un " Mirdzums" . Stenlija Hotelis ir 138 istabu viesnīca Kolorādo štatā (ASV), ko 1909.gadā uzbūvēja viens no magnātu Stenliju dzimtas. Viesnīca ieguva pazīstamus un bagātus klientus, sākot ar Japānas imperatoru, beidzot ar Holivudas slavenībām. Taču... ar gadiem arvien biežāk ļaudis sāka stāstīt par spokainām parādībām hoteļa deju zālē. Virtuves strādnieki ziņoja par skaļu mūziku,sarunām un dejām, bet,kad gāja skatīties, nekā tur nebija! Klienti dzirdēja skanam klavieres nepiemērotās stundās, un redzēja spokus.

1974.gadā Helovīna dienā slavenais amerikāņu šausmu un zinātniskās fantastikas romānu autors Stīvens Kings ar sievu devās uz Stenlija hoteli, lai pats tiktos ar spokiem . Viņi apmetās 217.istabā, kurā pēc nostāstiem, visvairāk spokojās. Lielajā ēdamzālē viņi vakariņoja vieni,jo jo hotelis tika slēgts līdz ar vasaras sezonas beigām.

Pasēdējuši bārā, viņi devās pie miera. "Tonakt sapņoju,ka mans trīs gauds vecais dēls bēg pa viesnīcas gaiteņiem , lūkodamies pār plecu, ieplestām acīm, un izmisīgi kliegdams. Viņnam pakaļ dzinās ugunīgs zirgs " atceras rakstnieks.

Izmantojot šo piedzīvojumu hotelī, Kings sarakstīja romānu " Mirdzums" , kuru 1980.gadā režisors Stenlijs Kubriks adaptēja tāda paša nosaukuma psiholoģiskajā šausmu filmā.

Filmā kāds rakstnieks ar sievu un dēlu , kuram ir psihiskas dotības redzēt spokus, sniega vētras dēļ netiek prom no hoteļa,kurā spokojas. Rakstnieks pamazām jūk prātā, un visiem spēkiem cenšās nogalināt savu ģimeni.

Haizivs uzbrukumi Ņūdžersijā 1916.gadā un " ŽOKĻI" . Haizivju uzbrukumi peldētājiem Ņūdžersijas piekrastē pirmoreiz nopietni lika aizdomāties par šo problēmu. Tovasar no 1.-12. jūlijam haizivis uzbruka 5 cilvēkiem, un tikai vienam 12 gadus vecam zēnam, izdevās izglābties.

Cilvēkēdājas haizivis izraisīja nacionālo paniku un lika norobežot peldvietas ar tērauda sietiem,lai peldētāji būtu drošībā. Šo notikumu atcerējās rakstnieks Pīters Nenčlijs,kad 1964.gadā izlasīja ziņu par divas tonnas smago balto haizivi pie Longailendas,kuru bija izzvejojis haizivju mednieks Frenks Mundusa. Haizivs izmēri šokēja autoru.

Pēc desmit gadiem iznāca viņa romāns " Žokļi" , par balto haizivi, kas terorizē kūrortpilsētiņu un ko dodas medīt trīs drosmīgi vīri. Grāmata turējās Amerikas bestselleru saraksta augšgalā 44 nedēļas. Tūlīt tika arī iecerēta filma : Žokļi" (1975) , ko uzņēma režisors Stīvens Spīlbergs. Aktieris Ričards Dreifūss atcerējās,ka viņi sāka filmu bez scenārija, bez haizivs un bez tēlotājiem.

Haizivs tika radīta, pat trīs maketos, lai to varētu filmēt gan tuvplānā,kad pilnā augumā. Lai to varētu darbināt, bija nepieciešami 14 operatori. Ieiliga arī pati filmēsana. Tā bija paredzēta 55 diena, taču.... ieiliga 159 . Spīlbergs finālā bija pārliecināts,ka ar viņa režisora karjeru nu ir cauri. Neviens nekad nebija pārsniedzis filmēšanas grafiku par 100 dienām!

Taču uzvarēttājus jau netiesā! Filma " Žokļi " ir atzīta par pavērsiena punktu kinovēsturē. Kā blakusefektu var minēt pasaules paniku,bailes no haizivīm,okeāna un pludmalēm. Pēc filmas iznākšanas pludmaļu apmeklējums iespaidīgi saruka,
To vareja salīdzināt tikai ar paniku no dušas,kas pārņema pasauli pēc Hičkoka filmas Psiho (1960 )







