Pamēģiniet izskaidrot šo 
Pasaules mistērijas 572
759
6
1930. gadā 4 gadus jauniņā Šanti Deva no Deli (Indija) pastāstīja vecākiem, ka reiz viņa dzīvoja vietā, ko sauc par Muttra (Šobrīd pazīstama kā Mathura), ka viņai bija 3 bērni, kuri nomira dzemdību laikā, un ka viņu sauca par Ludgi. Vecāki nolēma izpetīt mazās meitenes stāstu. Viņi noskaidroja, ka patiešām eksistē tāds ciemats Muttra un ka tur dzīvoja sieviete vārdā Ludgi, kas nesen mirusi. Viņu atveda uz šo ciematu un Šanti sāka runāt vietējā dialektā, viņa atpazina savu vīru un bērnus. Viņa pat pastāstīja 24 precīzus un apstiprinātus faktus par Ludgi dzīvi.
Felīcija Feliksa-Mentora tika pasludināta par mirušu 1907. gadā Haiti. Vietējie uzskatīja, ka viņa ir pārvērsta par zombiju. 1936. gadā Haiti ielās uzgāja staigājam sievieti (pēc dažiem avotiem viņa bija kaila), kura teica, ka dodas uz fermu pie sava tēva. Sievieti identificēja kā Felīciju Fēliksu-Mentoru, to apstiprināja arī viņas vīrs. Felīciju nogādāja slimnīcā, kur ārsti stāstīja, ka viņa mēdza smieties bez iemesla un nākamajā brīdī sēdēt pilnīgi bez emocijām. Viņa bieži runājusi ar sevi trešajā personā. Viņa bija zaudējusi pilnīgu laika izjūtas trūkumu un nesaprata, kas notiek apkārt.
Čupas ir dīvaini lidojoši objekti jeb NLO, par kuriem bieži ziņo Brazīlijas (austrumu mežos dzīvojošie) cilvēki. Tos apraksta kā nelielus metāliskus objektus, kuri izdod sīku dūcošu skaņu kā ledusskapis vai transformātors. Vietējie ir diezgan nabadzīgi, tādēļ bieži dodas medībās un to laikā ziņo esam redzējuši Čupas. Viņi uzskata, ka Čupas nav labvēlīgi noskaņoti un ja gadās, ka tie pieskaras cilvēkiem, tad šāds cilvēks mēdz ciest sāpes nedēļām ilgi. Aprakstīti gadījumi, kas šie lidojošie objekti ir dzinušies pakaļ cilvēkiem. Mednieki ir šāvuši uz tiem, taču bez efekta.
2008. gadā Argentīnā tika nofilmēts kāds rūķis. Hosē Alvarezs, kurš uzņēma video stāsta: "Mēs runājāmies par neseno zveju. Tas bija no rīta. Es filmēju ar savu mobīlo, kamēr pārējie runāja par neseno zveju. Pēkšņi es izdzirdēju kaut ko, it kā kāds mestu ar akmeņiem. Mēs paskatījāmies uz to pusi un redzējām, ka zāle kustas. Sākumā domājām, ka tas ir suns, taču, kad ieraudzījām šo rūķveidīgo figūru, tad patiešām nobijāmies." (skatīt video)
Overounas tilts, kas atrodas Miltonā (Skotija), ir patiešām dīvaina vieta. Tas tika uzcelts 1859. gadā, taču dīvainības sākās 50. un 60. gados. Suņi mēdza pēkšņi un bez iemesla lēkt no tilta lejā. Vienkārši ne no šā ne no tā suns ņems un nolec no 50 pēdu augstuma pretī nāvei. Taču tas nav dīvainākais. Suņi ,kas izdzīvoja pēc pirmā kritiena, rāpās atpakaļ uz tilta un lēca lejā vēlreiz. Un vienmēr tas notika gandrīz no viena un tā paša punkta. Daudzi uzskata, ka tilts ir apsēsts. 1994. gadā kāds vīrietis nometa savu mazo dēlu no šī tilta, apgalvojot, ka tas bija antikrists. Vēlāk viņš turpat izdarīja pašnāvību.
1855. gada februārī, pēc tam, kad uzsniga sniegs Devonas (nezinu kur) iedzīvotāji atklāja sniegā dīvainas pēdas. Tie bija nelieli ap 5 cm plati un 17 cm gari nospiedumi sniegā. Ka izrādījās, tad pēdu sliede sasniedza 100 jūdžu garumu. Pēdas gāja vairāk vai mazāk taisni, tās šķērsoja mājas, šķūņus, staļļus (pēdas bija uz šõ ēku jumtiem un sienām). Iedzīvotāji ziņojuši arī par par velnam līdzīgu figūru, tādēļ šie nospiedumi nosaukti par velna pēdām. 2009. gada martā, netālu no Devonas tika uzņemts šis foto. Pārsteidzoši līdzīgi pirms 145 gadiem aprakstītajiem.
Tev patiks šie raksti
Bet tie fakti varētu būt īsti...
