Lai cik dīvaini tas neskanētu, NLO visbiežāk parādās nevis pie Pentagona,
Zonas 51 vai Baltā Nama, bet gan sporta sacensību laikā. Ufologi joko, ka citplanētieši barojas no cilvēku enerģijas, kas ir sakoncentrēta stadionos. Bet, ja nopietni, tad ticamākais ir apgalvojums, ka šķīvīšus piesaista lielās tautas masas.
NLO savām acīm redzējuši jau antīko Olimpisko spēļu skatītāji un dalībnieki. Sengrieķu filozofs Anaksagors, kurš dzīvoja V gadsimtā pirms mūsu ēras, savos darbos ir pieminējis, ka pankrationa (divcīņa) sacensību laikā virs Olimpijas stadiona karājās mirdzošs objekts liela baļķa izmērā. Bet Aristotelis ne reizi vien rakstījis par milzīgiem "liesmojošiem vairogiem", kas parādījušies 137. Senatnes Olimpisko spēļu laikā 352. gadā pirms mūsu ēras. Šie "vairogi" lēni pārvietojušies virs stadiona, izkārtojušies trīsstūrī, bet pēc tam tūkstošiem cilvēku acu priekšā pēkšņi pazuduši, izšaujot zibeņus.
No seno laiku notikumiem pāriesim pie jaunākiem. 1991. gada 23. febuārī uz Vladivastokas Sporta ostas ledus notika svētku pasākums. "Vakara nagla" bija izpletņlēcēju priekšnesums. Vietējo laikrakstu žurnālisti fotografēja izpletņlēcējus gaisā, bet vēlāk, attīstot filmiņu pamanīja, ka uz fotogrāfijām ir redzamas dzeltenīgas lodes. Visu vainu novēla uz slikto aparatūru. Taču vēlāk, kad noskaidrojās, ka gan fotoaparātam, gan filmiņai nav ne vainas, tika nolemts fotogrāfijas attīstīt vēlreiz, jo šoreiz domāja, ka vainīga ir nekvalitatīva skalošana ūdenī. Tomēr rezultāts nemainījās - lodes, kuras šova laikā neviens nemanīja atradās līdzās izpletņlēcējiem.
Kaut kas līdzīgs notika Ukrainā. 1992. gada 5. maijā Odesas iedzīvotājs Gurams Cušbajs fotografēja izpletņlēcēju sacensības, kas noritēja vietējā lidlaukā. Nākamajā dienā vīrietis attīstīja filmiņu un aiz pārsteiguma iesvilpās : uz 7 fotogrāfijām atradās 18 NLO. Pie šo obejktu izpētes ķērās Ukrainas Ufologu biedrība, kura apstiprināja, ka neviens no fotouzņēmumiem nav ticis viltots.
Bet 1992. gada 8. maijā Vankūverā beisbola mača laikā virs stadiona parādījās mirdzoša lode. Šo maču vēroja tūkstošiem skatītāju un divas spēlētāju vienības. Sagadīšanās pēc klāstesošo vidū bija astronoms Frenks Hjūzs - Britu Astronomijas asociācijas loceklis. Viņš šo objektu aprakstīja : "Tas noteikti nebija meteors! Tas lidoja nosacīti zemu, absolūti bez skaņas, tam bija ideāli apaļa forma, un tā diametrs bija ne mazāks par 12 metriem. Turklāt, obekts spoži mirdzēja, gluži kā degošs magnijs..."
Bet, pats slavenākais NLO parādīšanas brīdis notika 1954. gada 27. oktobrī Florencē. Ritēja spēles 20. minūte, kad piepeši debesu vidū parādījās "lidojošais šķīvītis", kas aiz sevis atstāja ugunīgi baltas pēdas. 9 minūšu laikā tas apmeta ap stadionu cilpu, pēc tam pacēlās augstāk gaisā un milzīgā ātrumā aizlidoja ziemeļu virzienā. Bet ar to "brīnumi" nebeidzās. Kolīdz NLO pazuda no satriekto vērotāju acīm, no gaisa sāka krist gaišas šķiedras (Tās vēlāk ieguva nosaukumu "eņģeļu mati" ). Aculiecinieki centās tās savākt, bet rokās "mati" momentāli izkusa. Stadionā bija arī kāds ķīmijas students vārdā Alfrēds Jakopoci, kurš vairākas šķiedras aptina ap nūju un ielika stikla traukā. To izdarījis Alfrēds steigšus aiznesa šķiedras uz Ķīmiskās analīzes institūtu, kas viņam bija otrās mājas.
Tur profesors Danilo Goci rūpīgi izpētīja dīvaino vielu un secināja, ka tas ir šķiedrains materiāls, ko praktiski nevar izstiept vai satīt un kas siltuma ietekmē nekavējoties kļūst tumšs, bet vēlāk - izgaist. Kā "eņģeļu mati" vaidojošies zinātnieki nespēj izskaidrot vēl šobaltdien.
Nekas īpašs, ticu ka viņi pastāv un vēro slepus mūs, tā pat kā cilvēki vēro dzīvniekus slepus... +
