[Pacelts]. Bija paņemta krietna pauze, bet - labs nāk ar gaidīšanu! :)
Jau ceturtā daļa par japāņu kultūras pārdabiskajiem spēkiem. Arī šoreiz beigās filmas treilerītis - ekperimentu netaisīšu, neskatīšos - gaidīsu,kad kāds no Jums dalīsies savās domās par šo, kārtējo japāņu šausmu filmu.
viena patiesība - sasodīti daudz skaistas japāņu sievietes patiesībā ir asinskāri dēmoni ar sliktām galda manierēm - tātad,japāņu eksotikas cienītāji - uzmanīgāk ar tiem masāžas saloniem 
Harionago jeb Harionna ir biedējošs sievieškārtas vampīrs.Viņas vārds burtiski nozīmē – ērkšķainā sieviete. Daiļa sieviete ar ļoti gariem matiem, kuru galos ir dzelkšņi. Viņa spēj kontrolēt matu kustības un izmanto tos,lai noķertu vīriešus. Harionago klaiņo pa Šikoku salas ceļiem – atrodot vīrieti viņa par to smejas – ja vīrietis uzdrošinās smieties pretī,tad vampīrs viņu sagrābj ar saviem dzelkšņu matiem.
Gagoze ir pretīga paskata spoks,kas apsēdis seno Gango-ji templi Naras prefektūrā. Pazīstamākais atveids ir mūks.Leģenda stāsta,ka imperatora Bidatsu laikā zibens iespēris zemē pie kāda fermera mājas. No šautras izveidojies pērkona dievs maza zēna veidolā. Fermeris izskrēja ārā ar mietu., gribēdams to nogalināt, bet zēns lūdzis saudzēt viņa dzīvību, apmaiņā solot dāvāt fermera ģimenei dēlu – tik stipru kā pats pērkona dievs. Fermeris piekritis un ļāvis dievam atgriezties debesīs. Drīz fermera sieva dzemdēja spēcīgu dēlu, bet tam ap galvu bija apvijusies čūska,kuras aste nokarājās uz zēna pakauša, kā zirgaste. Kad puisēnam palika 10 gadu, viņš bija pienemies spēkā tik ļoti ,ka savā lepnumā izaicināja karaliskās ģimenes locekli uz spēka sacensībām un uzvarēja.Pēc šī gadījuma zēnu uzaicināja uz Gango-ji templi. Drīz tempļa torņa zēni sāka mirt viens pēc otra savādos veidos un izplatījās baumas, ka pie tā vainīgs kāds dēmons - Gagoze. Spēcīgais zēns vēlējās atrisināt šo noslēpumu un apsolīja noķert dēmonu. Visu nakti gaidījis pie zvanu torņa, viņš ieraudzīja dēmonu. Puika sagrāba nezvēru aiz matiem un valkāja apkārt līdz noplīsa tā skalps un asiņojošais dēmons aizbēga. Zēns sekoja asiņu pēdām līdz kādam kapam, kur kādreiz bija apglabāts kāds ārkārtīgi slinks un ļauns tempļa kalps. Šī kalpa spoks bija kļuvis par dēmonu un zens to bija uzveicis. Puika kļuva slavens un uzauga kā tempļa galvenais cīņas mākslas skolotājs, bet dēmona skalps ir Gango-ji svētais dārgums.
Gaki - Spoku forma, kas radusies,kad savtīgs un necienīgs cilvēks nomiris. Vēl tiek dēvēti par izsalkušajiem spokiem, jo tie nepārtraukti mokās vēlmē kaut ko dabūt, lai gan nekad nespēs. Šis izsalkums liek tiem sajukt prātā.
Gangi Kozō ir kappas paveids (par to vēlāk, bet par šo dēmonu ir bijis raksts citam autoram), kas ķer zivis ar zobiem. Atsķirībā no klasiskā kappas, tam nav šķīvjveida padziļinājuma uz galvas. Spēj manipulēt ar ūdeni.
Hakutaku ir mītisks zvērs, kad dod padomus izciliem valdniekiem. Aprakstīts kā masīvs, balts lauva, reizēm ar diviem ragiem, papildus acīm uz galvas.Tiek uzskatīti par izcili gudriem zināšanu glabātājiem.
Hannya. (般若) maska,kas tiek izmantota Noh teātros – atveido greizsirdīgu sievieškārtas dēmonu vai čūsku (wow, cik „līdzīgi”). Tai ir divi asi buļļa ragi, metāliski spīdošas acis un smīnoša mute,pāršķelta no vienas auss līdz otrai. Maska simbolizē sievietes,kas savas apmātības un greizsirdības deļ kļuvušas par dēmoniem.
Hibagon (ヒバゴン) jeb Hinagon (ヒナゴン ) ir sniega cilvēka japaņu ekvivalents. Teorijas par tā izcelsmi ir visai atsķirīgas – gorillas paveids, mežonīgs cilvēks, japāņu armijas dezertieris vai jebkas,kas cietis no Hirošimas radiācijas izraisītām mutācijām.
Hitotsume-kozō (一つ目小僧, "vienaicainais zēns”). Dažreiz desmitgadīga zēna izmērā, bet parasti kā plikpauraini budistu mūki.Izteiktākā īpasība ir viena liela acs,sejas vidū un gara mēle. Relatīvi nekaitīgi, bet mēdz uzskriet bailīgiem cilvēkiem vai skaļākajiem liek aizvērties. Šīs būtnes sastapšana tiek uzskatīta par sliktu zīmi, tādēļ to atbaidīšanai mājas priekšā tur bambusa grozus. Kāpēc? Jo gars, ieraugot groza daudzos caurumus, domā,ka tās ir acis un aizskrien prom, greizsirdības un kauna mocīts – tam,redz,ir tikai viena tāda.
Hyakki Yagyō (百鬼夜行; burt. "Simts dēmonu nakts parāde”). Legenda stāsta,ka katru gadu japāņu pārdabiskās būtnes masveidā klejo pa ielām. Katrs, kurš šo parādi sastop bez jebkādiem aizsardzības talismaniem – mirst.
3. Būtu biedējoši ja tāda uzlektu uz tevis kad tu esi nomodā un sāktu rupjā balsī dziedāt GA Ga Ga Ga Ga Ga 
Brīnumainā kārtā nevienam no šiem tēliem nav šķības acis 
P.s. Labam rakstam labs plusiņš no manis ;)
Japāņu mitoloģija vispār ir biedējoša un dīvaina.
Priecājos, ka latviešiem ir daudz labssirdīgāka, mīļāka un ne tik biedējoša.
WTF!!???? WTH????? This is real stupid!!!!! Japan is very cool, beautiful and clever's earth! There not ghost's and wild people!!!!!
:
