Ir izpētīts, ka cilvēki jau kopš laika gala ir spējuši saredzēt auru. Daudzos senlaicīgos grebumos un zīmējumos klintīs attēloti cilvēki ar tādu kā galvassegu. Itālijas ziemeļu daļā atrasti zīmējumi, kuros primitīvi attēlota aura, jo dažām cilvēku figūrām ap galvu redzamas tādas kā liesmu mēles. Domājams, ka Amerikas pamatiedzīvotāju – indiāņu – vadoņi, valkājot no spalvām izgatavotu galvasrotu, tādā veidā simboliski attēlojuši auru. No spalvām izgatavotas galvasrotas valkājuši arī maiju priesteri.
Jau krietnu laiku pirms Kristus dzimšanas svētu cilvēku priesteriem ap galvu gleznota mirdzoša vai zeltīta aura. Visās cilivizācijas svētajās grāmatās ir pieminēta aura. Matemātiķis un fiziķis Izaks Ņūtons tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem auras pētniekiem.
Vārds aura grieķu valodā nozīmē “vēsma”, “vējiņš”. Enerģijas plūsma, kas ap cilvēku parādās kā aura, atspoguļo viņa personību, dzīvesveidu, domas un emocijas. Aura skaidri parāda cilvēka psihisko, fizisko un garīgo labklājību. Tā ir ovālas formas elektromagnētisks lauks, kas aptver katru atsevišķu cilvēku un ir arī cilvēkā iekšā.