''Thought lovers be lost , love shall not''
Keitlína ,kolēģe , gandrīz kā pusstundu lūdzas ,lai es eju uz viņas norunāto interviju , jo viņai ir slikti - ik pēc laika skrien vemt , katru reizi ,kad man viņa atkal jautā atbilde ir tā pati 'nē'. Bet viņa nepieņem to kā atbildi , cik stūrgalvīga , viņa man kādu atgadina , kādu ,kas reiz bija man tuvs .
- Labi , es aiziešu ,tikai apklusti. - viņa sasit plaukstas un pasmaida , bet pēc mirkļa viņa jau ir vannasistabā . Es uzlieku rokas uz sejas un paberzēju to , nespēju noticēt , ka piekritu.
- Ti izglābi ne tikai manu dzīvību , bet gan arī manu karjeru , darbu. Paldies tev! - viņa iznāk no vannasistabas un uzsmaida man. - Tev ir stunda laika , lai sataisītos , lai paspētu laicīgi. - viņa apgriežas un iziet no istabas.
- Stunda.Lieliski. - pie sevi nomurminu. Pieceļos un eju nomazgāties.
