Sveiki. Beidzot ir gatava un varu ielikt jaunāko nodaļu, nu tad lūdzu - lai labi lasās.
P.S. Piedodiet, ka tik ilgi bija jāgaida - tas vairs neatkārtosies !
KOMENTĒJAT UN BALSOJAT !
16. NODAĻA
Dzirdot ar vien vairāk kā pārējie cilvēki žēlo meiteni, kura tēlo mani, man palika slikti, nespēju saprast kāpēc, lai kāds mani tēlotu..
- Mājā pašlaik esam tikai daži, mūsu tur vajag vairāk, jūs visi varētu rīt pieteikties darbā.- cilvēkus uzrunāja bara līderis Malkolms.
Izdzirdot vārdus, ka man būs jādzīvo mājā ar meiteni, kura tēlo mani es vairāk nevarēju noturēt līdzsvaru un mana soma nokrita lejā no koka. Aiztaisīju acis, cerēdama, ka to neviens nebūs dzirdējis.
- Kas tas bija ?- Iesaucās sieviete, kur atradās vistuvāk man. Viņa laikam bija Melinda, kuru iepriekš uzrunāja Malkolms. Melinda paskatījās uz manu pusi, bet nekustējās ne no vieta, laikam gaidīja pavēli no Malkolma. Melinda bija skaista blondīne ar zilām, dzidrām acīm.
- Šeit vairs nav droši... nekur īstenībā vairs nav droši. Viss, sapulce beigta, jums ir jāiefiltrējas mājā, sapratāt ?- Malkolms nokliedza, visi paķēra savas lāpas un devās prom.
Es viegli nopūtos, jo biju priecīga, ka viņi mani neatklāja, bet man bija jānoskaidro, kas ir šī meitene, kas tēlo mani. Katrs cilts biedrs devās uz citu pusi, bet es pamanījos izsekot meiteni, nedaudz nogaidīju, lai neviens mani neieraudzītu un skrēju meitenei pakaļ. Mani pārņēma izmisums, kad ieraudzīju, kā viltvārde ieiet manā mājā. Man sāka trīcēt rokas, es nesapratu – vai es visu laiku dzīvoju vienā mājā ar viltvārdi ?
Viltvārde iegāja mājā un es sekoju uzreiz aiz viņas. Svinības mājā jau sen bija beigušās, visi jau gulēja. Ieejot mājā, viņa neizskatījās apmulsusi, bet gan uzreiz zināja, kur doties. Viltvārde devās uz otro stāvu un devās tieši uz kamīnzāli. Redzot, ka viņa tur ieiet mani pārņēma stress, es nezināju, ko darīt. Vai man vajadzētu stādīties viņu priekšā kā īstā Kertenzija un atmaskot meli, vai arī viņi nemaz nebija „labie” un īstenībā, ko perina ?
Ievilku dziļu elpu un devos paskatīties caur durvju spraugu, ko viltvārde dara kamīnzālē. Pavēru nedaudz durvis un man atpletās vaļā mute... viņas tur nebija. Ātri iegāju iekšā, nespēju noticēt, ka viņa tur vairs nebija. Kā viltvārde varēja izzust, ja šeit nav citu durvju, tikai tās, kuras es novēroju un caur logu izlekt arī nevarēja – otrais stāvs...
Nodomāju, ka labāk visu redzēšu no rīta, jo bija jau pāri pusnaktij. Nolēmu tagad iet gulēt un nākt atpakaļ no rīta, man bija jānoskaidro, kā viņa tika prom! Vai tur varēja būt kāda slepena eja ?
Ejot prom no kamīnzāles, es uzskrēju virsū Rikam. Riks saķēra mani cieši un uzsmaidīja savu skaisto smaidu.
- Kāpēc tad tu vēl neguli ? – Riks smaidot prasīja.
- Es.. nu man bija, kas jānokārto. – Es atbildēju, jo negribēju melot Rikam.
- Nu labi, noslēpumainā meitene.- Riks smaidot sacīja.
- Klausies, ir jau diezgan vēls... un es labprāt ietu gulēt... – es centos pateikt Rikam, ka esmu nogurusi un nevēlos daudz runāt.
- Jā, protams, es arī iešu atpakaļ gulēt, arlabunakti. – Riks noteica, iedeva man atvadu buču un mēs abi devāmies katrs uz savu pusi.
Ejot prom, manu uzmanību piesaistīja, kas cits. Rika istaba atradās pa labi, kāpēc viņš devās pa kreisi? Ko viņš meklēja nakts vidū mājā? Es zināju, ka man vajadzētu uzticēties Rikam, kā ne kā viņš ir mans draugs, bet tomēr es grasījos darīt, ko gluži citu. Noriju siekalas un lēnām sekoju Rikam, mani pārņēma ziņkārība, uz kurieni viņš dosies? Riks gāja taisni pa gaiteni un es viņam sekoju. Vēlāk viņš devās lejup pa kāpnēm un tad taisnā ceļā uz bibliotēku. Riks iegāja bibliotēkā un cītīgi sāka meklēt kādu grāmatu plauktā, es arī zināju, kuru viņš meklē- tā noteikti bija simbolu vārdnīca, kuru es piesavinājos, bet kāpēc Rikam to vajag ? Kāds sakars tam visam ar Riku? Es apmulsusi savās domās tur stāvēju un prātoju, kad pēkšņi Rikam iezvanījās telefons.
- Bernard, esmu pārliecināts, šeit grāmatas vairs nav, kāds to ir paņēmis. - Riks pieklusinātā balsī teica.
- Jā, es saprotu, cik tas ir svarīgi, mēs vairāk nevarēsim saprast viņu zīmes.... Bet tas nozīmē, ka kāds no mums ir nodevējs, viņi nevarētu savākt prom grāmatu tāpat vien, kāds no mums to viņiem izstāstīja. – Riks klusi teica.
Man aizrāvās elpa, es nespēju noticēt dzirdētajam.... Riks ir viens no „ļaunajiem” ???
