local-stats-pixel fb-conv-api

Laužoties cauri dzīvei.(6.daļa)1

40 2

Šoreiz teksts uz pusi īsāks, jo tā kārtīgi sajuku ar vārdu skaitu un nodaļām. Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

‘’Klau, vari man mazliet paskaidrot, kas un kā šeit notiek?’’ Es, lai arī īpaši to nevēlējos zināt, tomēr pajautāju, jo negribēju iepīties jaunās problēmās. ‘’Nu, šeit ir noteikums – netaisi sūdus citiem, un citi netaisīs sūdus tev. Dienas režīms vienkāršs, 7:00 ceļamies, tad nedaudz pasportojam, ejam brokastot. Vēlāk notiek dažādas nodarbības – gan sportiskas, gan tādas, kur ir vajadzīgas smadzenes, gan arī divas reizes nedēļā mums ir deju nodarbības.’’ ‘’He, tikai nesaki, ka mēs dejosim viens ar otru...’’ nedaudz iesmejoties, izteicu piebildi, kas pašam nelikās īpaši smieklīga, ja tā būtu patiesība. ‘’Nē, pretējā gadījumā mēs protestētu,’’ mazliet domīgi teica Andris, ‘’uz mūsu ēku tiek vestas meitenes.’’ ‘’Tas ir kā, tiek vestas meitenes?’’ Biju neizpratnē, jo par meitenēm labošanas iestādes tuvumā nebiju iedomājies. ‘’Vai tad tev nepastāstīja? Labajā pusē mūsu ēkai atrodas ezers, tā kreisajā krastā mežs. Cik nu runā, meža taka ved uz labošanas iestādes ēku, kur atrodas meitenes. Lai nu kā, mūsu vienīgā iespēja ar viņam tikties ir divreiz nedēļā – deju stundās. Labi, komandants nāk atpakaļ, kad viņš ir klāt, labāk klusēt.’’

Komandants jau bija pienācis mums klāt, rokas nesdams basketbola bumbu. Visi tikām nostādīti vienā rindā, sadalījāmies un nu – bija jāspēlē basketbols! Man vispār ļoti patika sportiskas nodarbes, labprāt spēlēju jebkuru aktīvu spēli. Biju diez gan labs basketbolists, tāpēc tiku izvēlēts par uzbrucēju. Spēle sākās, visi puiši aktīvi piedalījās spēlē, man par pārsteigumu, viss norisinājās ļoti gludi, bez liekām problēmām. Galu galā mūsu komanda uzvarēja ar skaitu 20 pret 16. Pēc basketbola spēles turpinājās futbola spēle, kur mūsu komanda atkal uzvarēja, jo man padevās visa veida spēles, kā arī biju diez gan ātrs un atlētisks.

Lai nu kā, mana pirmā diena nelikās nemaz tik slikta. Bija pienācis vakariņu laiks, mēs paēdām, un tad visi devāmies uz koptelpu. Bija vēl tikai 19:00 vakarā, līdz gulētiešanai 3 stundas, tāpēc izlēmām, ka vajadzētu paspēlēt kādu spēli. Ņemot vērā, ka visi, kas labošanas iestādē, bija trenējušies, radās ideja, ka varētu spēlēt ‘’akmens-šķēres-papīrīts’’ uz atspiešanos. Ar spēlēšanu tā aizrāvāmies, ka komandanti jau dzina mūs gulēt.

Dienas beigas, godīgi sakot, likās diez gan nogurdinošas, tāpēc likās, ka ātri aizmigšu, taču tad izdzirdēju, ka abi komandanti sačukstas. Lai arī man pašam tas nelikās īpaši gudri un vajadzīgi, es sāku klausīties, ko viņi runā. Diemžēl sadzirdēt es nespēju, tikai redzēju, ka abi komandanti aiziet prom, un pēc aptuveni 10 minūtēm atgriežas tikai viens no komandantiem.

Pirmā diena šeit nelikās nemaz tik traka, taču...jo tālāk viss gāja, jo trakāk kļuva.

40 2 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
Patīk.:)
1 0 atbildēt