Esmu ļoti uzstraukusies, šodien pienāca gaidītā diena, kad visu nosaka liktenis , vai arī nu es palikšu bez darba vai arī man būs darbs! Kas tur tik grūts būt par sekretāri? Tikai pārakstīt lapas un...
‘’Bērziņas kundze?’’ jautāja kāda sieviete.
‘’Jā? Esmu te,’’ es nervozi atbildēju.
‘’Lūdzu! Jūs sauc Endrusa kungs,’’ bezemocionāli pasaka sieviete.
Manī uzliesmoja uztraukuma sajūta. Galvenaijautājums kurš mani moka ir- VAI ES TIKŠU UZ ŠO DARBU!?
‘’Labdien!’’ es nedroši paspēru soli uz priekšu.
‘’ Sēžaties ,lūdzu!’’ sacīja Endrusa kungs.
Likās, ka manas kājas paliek stīvas un laiks it kā speciāli velkas lēni. Apsēdoties uz krēsla mierīgi izelpoju rūgto gaisu. Jūtu, ka atmosfēra tomēr ir kaut kāda dīvaina.
‘’Ko jūs varat pastāstīt par sevi?’’ pētot mani teica Endrusa kungs.
Likās ka man kaklā iesprūda liels kamols kuru es nevaru norīt . Ko es viņam varu pastāstīt , par savas mātes nāvi, par manu ‘’laimīgo ģimeni’’, un bērnunamu?
‘’Bēziņas kundze? Ar jums viss ir kārtībā ,varbūt, iedod glāzi ūdens?’’ redzēju, ka Endrusa kunga acīs parādas kaut kāds uztraukums.
‘’Nē, nē viss labi! Tātad, ko es varu pastāstīt par sevi.... Šajā pilsētā esmu jauniņā. Atbraucu no Salaspils, dzīvoju laukos , mācījos pamatskolā, pēc tam gāju u vietējo Ģimnāziju.
Tūkstoš atmiņu pārskrien man garām, bet man izdevās norīt to smago kamolu kurš grieza riklē un asaras acīs sariešas.
‘’Labi, mācījāties jūs labi. Varu jūs pieņemt uz pārbaudes laiku. Mana firma ir maza , tāpēc darba būs daudz. Tikmēr man nav laika ,tāpēc mazu ekskursiju jums vadīs mana māsa ,kura te strādā,’’ Endrusa kungs sacīja , pieejot pie galda un sniedzot roku, lai paceltu telefonu, kurš nemitīgi zvanījās.
Pa durvīm ienāca eleganti saģērbta sieviete, ar gariem brūniem matiem ,kuri bija taisni. Viņa iedeva Endrusa kungam mapi, un es redzēju , ka uz viņas rokas pirksta spīdēja gaiši sudraba gredzens. Starp Endrusa kungu un viņu es varēju saskatīt līdzību, viņiem abiem bija abiem gaiši brūnas acis ,kuras man likās ļoti pievilcīgas.
Endrusa kungs mīļi apskāva savu māsu ,un pateica viņai ,lai viņa man novelta īsu brītiņu ,un parādu, kas šeit ir.
Viņu sauca Laura . Laura Endrusa. Man liekas, ka mēs stundām ilgi varētu runāt. Laura mani iepazīstināja tagad jau ar manām kolēģiem. Darba kolēģes likās man jaukas.
