Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks. LTdz 17446 Mārtiņami vīzes pinu, I aukliņas darināju, Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu. Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.
Priekš kādiem pāra desmit gadiem Mārtiņu vakaru tā svētīja. Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. Tad pataisīja gaili namā gatavu ēšanai, ņēma plāceni un krūzi ar jaunu uzrūgušu alu, aiznesa visu atkal uz stalli un uzlika turpat uz plaukta, kas taisni tādēļ bija taisīts. Rītā agri priekš gaismas saimniekam ar visiem mājas puišiem vajadzēja stallī sanākt, turpat gaili un plāceni apēst un alu izdzert. Tāpat darīja lopu kūtī, tik tur kāva ne gaili, bet katrā kūtī vienu vistu, un saimniece līdz ar mājas meitiešiem apēda. (LTT: K.Šilings, 1832. g., Tirza.)
Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c. Mārtiņu veči ir tādi, kas priekš Mārtiņiem tais trīs pirmdienas vakaros ar kažoku ļaunajā pusē, ar žagaru bunti padusē Skultē, Duntē, Ķirbižos, Vecmuižā un laikam vēl citur (arī Kolkā, bet tikai pašā Mārtiņu vakarā) pa mājām apkārt iet, danco un bērnus drusku iebaida. Viņiem pasniedz biezu putru ar gaļu, ko uz krāsns viņiem glabā, lai ķemmē, cik uziet. (LTT: A. Bīlenšteins. LP VI, 126, 4. piez.) Mārtiņbērni ieradās tērpušies dažādās maskās. Populārākās no tām bija lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra, čigāna maskas. Budēļos iešana bija jautrs un gaidīts pasākums. Budēļi ņēma līdzi kules, kur ielikt sadotās dāvanas, visbiežāk ēdienus.
Masku gājiens jau iztālēm bija dzirdams, jo tā dalībnieki bija paņēmuši dažādus priekšmetus - katlu vākus, pannas, pudeles, karotes, bungas, zvārguļus - ar ko taisīt troksni.
Mājās ienākušas, ķekatas vispirms pārbaudīja istabu tīrību un kārtību, meitu čaklību, bērnu lasītprasmi un paklausību. Tas viss norisinājās jautrā, asprātīgā dialogā. Ar dziesmām budēļi gan nopēla, gan slavēja.
Ķekatu lēkāšana un kāju sišana dancojot, ir īpaša ļauno garu aizbaidīšana un svētības veicināšana. Dejošanā ir arī saskatāmi seni auglības rituāli. Tautasdziesmās daudz apdziedāta ir budēļu tēva rīkste, kurai piemīt maģisks, auglību nesošs spēks. Cilvēki un dažkārt arī dzīvnieki tiek pērti ar šo rīksti, lai tie būtu spēcīgi un veseli. Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs. (LTT: A. Bērziņa, Aloja.) Mārtiņdienas masku gājienam, tāpat kā visiem citiem ziemas masku gājieniem, galvenā nozīme ir bijusi auglības nodrošināšana.
Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu. Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad Katrīna ar Mārtiņu precējoties. (LTT: Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti.) Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos: Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos. (LTT: K. Jansons, Plāņi.) Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. (LTT: A.W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774, 115.) ....................................................................................
............. .................................................................................................................... Mārtiņš bija labs vīriņš,
Par visiem vīriņiem
Viņš man labi izaudzēja –
Burkāniņus, kāpostiņus,
Tomātiņus un gurķīšus,
Kas bij domāts man,
No bagātā Mārtenīša.
/Aigars Vecumnieks, Ogres ģimnāzija/
Mārtiņš - sātiņš, kājas āva, zosi kāva, griestos spļāva!
/Laura Vituškina, Ogres ģimnāzija/
***
***
Mārtiņdienā gaili kāva,
Septiņiemi nazīšiem.
Noķēruši, paēduši,
Iesim bērni ķekatās.
/Kaspars Lesiņš, Ogres ģimnāzija/
Mārtiņi nāk! Mārtiņi nāk!
Mārtiņdiena jau ir klāt!
Visi bērni joku tērpos,
Čigāniete arī klāt!
Visi bērni priecājās
Par to daiļo čigānieti.
/Laura Grigjāne, Ogres ģimnāzija/
***
Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanbrūnu cekuliņu.
Izceptu galdā liku,
Lai ļautiņi mielojās.
Kad ļautiņi pamielojās,
Ķekatās mēs gājām.
/Anta Skara, Ogres ģimnāzija/
Mārtiņi ir lieli svētki,
Ko mums viņi atnesīs?
Lielu svētku cepeti
Un vēl jaunas gudrības.
/Kārlis Bērziņš, Ogres ģimnāzija/
***Dzīvnieki-mīlulīši
DRAUGI (pēc grāmatas izlasīšanas)
Mikešam ir liela diena-
Pepīks dos tam burku piena.
Bobešam tik kāpostiņš,
Ruksītim būs burkāniņš.
Vecmāmiņai liela laime-
Pabarota visa saime.
Palicis tik tukšā viņš-
Vecmāmiņas mazdēliņš.
Vecmāmiņa mīļi smaida,
Pepīks savu kārtu gaida.
Vecmāmiņa tūti dos,
Pepīks teiks taj: “Pateicos!”
Miedziņš jau ir atnācis,
Visiem acis aizvēris,
Pepīks, Mikešs krāsns augšā,
Ruksīts savā aizgaldā.
/Hanss Šmits, Dundagas v-sk./
Kaķīts āzi kaitināja
Stabiņā sēdēdams.
Sivēntiņš klausījās-
Ko tie divi stīvējās.
/Krista Dzīle, Dundagas v-sk./
Kaķītis bija mazs un melns,
Tā kā lielās elles velns.
Āzītim bij lieli ragi,
Tā kā sivēntiņam nagi.
/Māris Neparts, Dundagas v-sk./
***
Lai es dzīvē kaut kam deru.
Lai es dzīvē kaut kam deru,
Spēlēju tik kompjūteru!
Māmiņa no bodes nes
Atkal jaunas kasetes.
Es pie kompjūtera sēdu,
Un tik spēlēju un ēdu.
Māsiņa man klāt tik nes,
Cepumus un konfektes.
Tā es dēdu, tā es ēdu
Ik pa brīdim kasu pēdu.
Un kad tētis pārnāk mājas,
Ne tas dusmojas, ne rājas.
”Celies augšā, dēliņ mans,
Ir jau nozvanījis zvans!”
Tad nu saldais sapnis beidzas,
Man uz skolu jāsteidzas.
/Jānis Kleinbergs, Engures vsk., 3. a kl./
Vēl neizdevušies skolas tirdziņi un ēdiena (pārsvarā dārzeņu) izkropļošana kkādos sūda darbos, kuros mēģini attēlot kko nesvarīgu 
ja jāsaka man, tad es teikšu tā > nesvinu un nav vēlēšanās svinēt.
Bet visiem kas svin, priecīgus svētkus!
