Kādu mēnesi atpakaļ, kā jau vienmēr no rīta pamodusies un apdarījusi visus rīta darbus, uzaisīju sev tasi karstas peruāņu kafijas un sēdos pie sava datora, lai palasītu ziņas, iečekotu draugus, utt. Veru vaļā internet explorer, un tur National Geographic lapā (esmu kļuvusi par tās lielu cienītāju) man veras pretī dzelteni zaļa Baltijas jūras fotogrāfija ar uzrakstu - Baltic Sea - World's Largest Dead Zone Suffocating Sea!
Es ar lielu šoku, aizmirsusi par kafijas malkošanu, sāku lasīt šo rakstu. Jo tālāk lasīju, jo lielākā šokā biju! Es taču zināju, ka katru vasaru Baltijas jūrā zied aļģes un bieži vien ir aizliegums peldēties šādās tādās pludmalēs, jo aļģes ir toksiskas, bet nespēju iedomāties, ka situācija ir tik traka!
Izrādās Baltijas jūra, kaut arī jūra, nav īsti sāļa, līdz ar to padarot to par unikālu uz planētas virsmas. Baltijas jūra ir jaunākā jūra uz planētas, veidojusies pēc pēdējā ledus laikmeta, 10 000 gadus atpakaļ. Tā ir arī pasaulē viena no lielākajām iesāļajām (nevis sāļām) ūdenstilpnēm. Un tagad lielā ūdens piesārņojuma dēļ, šī unikālā ekosistēma iet bojā! Katru gadu miljoniem aļģu zied jūrā, kas apēd tik ļoti dzīvības formām nepieciešamo skābekli! Ūdens jūras dzelmē ir tik netīrs, ka vietām smird kā kanalizācija. Lielākais piesārņtājs šobrīd - lauksaimniecībā lietotais fosfors un slāpeklis, kā arī notekūdeņi, kas ir vai nu nepilnīgi attīrīti, vai arī daudzos gadījumos nav attīrīti nemaz un tāpat iepludināti jūrā.
Cik noprotu no raksta, Zviedrijā katru gadu tiek veidota Pasaules Ūdens Nedēļa (Worlds Water Week), kuras ietvaros ir tapis jauns projekts, lai uzstādītu ierobežojumus piesārņojumam Baltijas jūrā, lai situāciju mainītu. Vai ir iespējams jūru vēl glābt? Atbilde ir skeptiska. Tāpēc ka jūra ir saldūdens un sāļā ūdens mikss, tā ir ļoti jūtīga pret dažādām vides izmaiņām. Skumji, skumji lasīt šo rakstu.
Nezinu vai Latvijas mediji pārraida nepārtraukti reklāmas vai raidījumus par dabas sargāšanu, nepiesārņošanu, atkritumu otrreizēju pārstrādi... Man pāris gadus dzīvojot Kanādā, šī lieta ir kļuvusi ļoti tuva. Tur visur, kur vien skaties, ir raidījumi par dabas saudzēšanu, par atkritumu pārstrādi, par "dzīvošanu zaļāk". Pasaule jau tagad ir pārapdzīvota, knapi spējot saražot nepieciešamo pārtiku visiem pasuales iedzīvotājiem... un tad iedomāsimies tos atkritumu kalnus, kas aug katru dienu, īstenībā katru minūti. Un planētas iedzīvotāju skaits tikai turpina augt! Esmu sapratusi, ka ja katrs pats (protams iespēju robežās), kaut ko sāksim darīt lietas labā, situācija var mainīties! Piemēram, ja pietiek naudas, nomainīsim tās vecās spuldzes pret taupīgajām spuldzītēm, neatstāsim datoru pa nakti ieslēgtu, bet uzstādīsim uz "Sleep", jo katra mazā lampiņa (tā sarkanā, zilā vai zaļā), kas tavā dzīvoklī deg, tērē elektrību! Šādā veidē ne tikai palīdzēsi planētai kopumā, bet arī ietaupīsi uz elektrības rēķina! Kad nākamreiz iesi uz veikalu, paņem to vecmāmiņas tarbu, nevis pērc plastmasas maisiņu. Tarbiņa tev kalpos gadiem, kamēr maisiņu, atnākot mājās, izmetīsi atkritumos! Kad mazgā zobus, aizver krānu pēc zobu birstītes samitrināšanas, salabo pilošu krānu, utt. Vai zināji, ka pilošs krāns diennakts laikā patērē 21l ūdens? Daudz, vai ne?
Ir tik daudz lietu, ko varam darīt vides labā, tik vajag to sākt darīt, ja ne mūsu pašu, tad mūsu bērnu dēļ! Galu galā mūsu bērniem būs jādzīvo šai pasaulē, tādā kāda tā būs pāris desmitu gadu vēlāk! Vai spēj iedomāties, kāda tā būs, ja mēs šodien neko nedarīsim, lai to mainītu? Padomā par to!
Adrses links kur tas viss bija rakstīts:
http://news.nationalgeographic.com/news/2010/02/100305-baltic-sea-algae-dead-zones-water/
