Otrā daļa ar smieklīgākajiem un apkaunojošākajiem manas dzīves momentiem!Nekas nav izdomāts vai piepušķots :)
1.daļa - http://www.spoki.lv/joki/Neveiksmes-iz-dzives/169192
1.Bija jauka ziemas pēcpusdiena,es gāju no skolas ļoti pacilātā noskaņojumā.Ieliku ausīs austiņas un gāju,priecādamās par dzīvi.Pēc kāda mirkļa dzirdu attālu ķiķināšanu,kas bija dzirdama pat caur dārdošajām basa skaņām.Neko nesapratu un gāju tālāk.Ķiķināšana nerimās,bet gan pārvērtās smieklos.Izņēmu austiņas,lai arī paklausītos un tad sapratu,ka aprunā mani - es biju iekāpusi kāda suņa atstātā pļeckā un nu sniegā bija redzami skaisti nospiedumi.Cik jauki!
2.Reiz gāju mājās un redzēju,ka man priekšā iet cilvēks,kuru es nemaz nevēlējos redzēt.Tā kā zināju,ka ar mani noteikti sāks sarunāties,es izņēmu mobīlo telefonu un izlikos,ka runāju,lai tik kāds man nedomātu tuvoties.Runāju diezgan skaļi un vēl spēcīgi žestikulēju,bet,kad pagāju garām nepatīkamajam cilvēkam...sāka zvanīt mans telefons!Es ātri nometu klausili,bet tomēr pēc smīniņa un sejas varēja saprast,ka par mani sāk smieties.Nokaunējos un jau ātrākā tempā gāju mājās.Kārtējais FAIL!
3.Kopā ar māsu gāju uz autobusa pieturu pēc "Rotaļļietu stāsta 3" noskatīšanās.Bija jāiet cauri tunelim,bet sākās šausmīgs negaiss.Man kājās bija iešļūcenes un es sāku baidīties,ka tik nepaslīdu uz trepēm.Manas bailes bija pamatotas - paslīdēju ne tikai es,bet parāvu līdzi arī vairākus cilvēkus,apšļakstīju izbrīnītos garāmgājējus un paliku ar netīru pakaļu.Viss jau nebūtu tik traki,ja man mugurā nebūtu gaišu drēbju.Arī pārējie ļaudis nebija diez ko pateicīgi par netīro apģērbu,tomēr mēs šķīrāmies ar mieru (vienīgi viens tantuks man paspēja pakliegt,ka esmu "stulbais cirvis",laii arī ko tas nozīmētu).Cerēju,ka viņa nokritīs pēc pāris metriem...un tā arī bija! :) Vismaz kaut kas jauks.
