Mīts par cilvēka izcelšanos
Dzīvoja reiz kāds dievs. Visu dievu dievs – Žanis. Bija viņš spēcīgs, varens… un sirdī mākslinieks. Kādu dienu, dzerot Bauskas tumšo, viņam apnika ikdienišķā pasaules veidošana un haosa kārtošana, tāpēc viņš izmēģināja kaut ko pavisam jaunu. Žanis izveidoja divas figūriņas no koka. Lai atdzīvinātu, viņš tām uzpilināja savas asinis, taču netīšām apgāztā Bauskas tumšā saturs uzlija vienai no figūriņām virsū. Figūriņas tik tiešām atdzīvojās. Žanis tās palaida sevis veidotajā pasaulē. Vienu no figūriņām viņš nosauca par sievieti, kas viņa valodā nozīmē – seksīgā, bet otru figūriņu, kurai uzlija Bauskas tumšais, par vīrieti, kas, savukārt, nozīmē – staltais.
Viss it kā būtu bijis labi, ja vien abi jaunie veidojumi nebūtu bijuši nedaudz jocīgi. Vīrietis visu laiku skraidīja pa apli un sieviete viņam dzinās pakaļ. Žanim tas nelikās interesanti, tāpēc viņš tiem deva smadzenes… Viņš teica: „Lūk, jums smadzenes! Tagad jūs varat attīstīties arī garīgi!”. To viņi arī darīja. Vīrietis sāka saprast, ka akmens nav jāēd, un sieviete beidza 24 stundas no vietas ar galvu skriet kokā. Vēlāk sieviete jau iemācījās taisīt apģērbu un apģērbties. Tas ļoti nepatika vīrietim… Taču vīrietis iemācījās uztaisīt alu un apreibināties. Tas, savukārt, ļoti nepatika sievietei. Varētu teikt, ka tieši tad bija dzimis cilvēks.
Žanis kādu laiku bija apmierināts ar to, kā attīstījās, auga un pilnveidojās viņa veidotie cilvēki. Gāja gadi un cilvēku sāka palikt vairāk. Tomēr Žanim atkal palika garlaicīgi. Viņš nolēma piemest uguni malkai… viņš izdomāja, ka būtu jautri, ja būtu kādi citi, no cilvēka neatkarīgi, faktori, kas ietekmētu viņu dzīvi. Žanis iesūtīja sevis veidotajā pasaulē savus padotos – zemākā ranga dievus.
Tad tikai sākās īstā jautrība. Pasaulē bija iesūtīti visdažādākie dievi. Katram no tiem bija savs uzdevums. Piemēram, Kondomijs – mīlas dievs, kurš mētājās ar savām paciņām. Kam paciņa trāpa, tas iemīlas. Pamela – skaistuma dieviete, kurai pieder tiesības izlemt to, vai dzimstošais bērns būs skaists vai nē (atļaušos pieminēt 173. gadu, kad Pamelai svarīgāks par darba pienākumiem kļuva Bauskas tumšais – daudz neglītu bērnu togad piedzima). Arnolds – kara dievs, Vodkijs – izklaižu dievs, Bazukijs – medību dievs, Kviesīts – zemkopības dievs, Cūkijs – lopkopības dievs un daudzi citi dievi. Un tā jau tas tagad ir – cilvēki dzīvo un attīstās, taču dažkārt nenotiek tā kā viņi grib. Tur, iespējams, savu pirkstu pieliek Žanis. Tāpēc neaizmirstiet par Žani…
