Attīstīju savu vecumveco ideju - iegrāmatot muļķīgās savas bērnības gudrības. ;D
Šodienā, atskatoties pagātnē uz piedzīvoto, jāsecina, ka viss trakais, smieklīgais, amizantais un saprotamais priekš bērniem ir reizēm šokējošs un nesaprotams pieaugušajiem.
Lai nu kā, pieķerta es tiku tikai vienu reizi, kad pārkarsēju termometru pie galda lampas. Atzīstoties teicu, ka gribēju iet, bet patiesībā jau negribēju iet uz skolu, tāpēc mākslīgi sev temperatūru mēģināju radīt. Visu izlijušo dzīvsudrabu savācu pildspalvas korķītī un pabāzu māsai zem spilvena... Aij, cik riebīgi vispār, bet tobrīd tas šķita ģeniāls plāns..