Darwina balvas 2. daļa15

(Iowa) Pirms vairākiem gadiem, piedzīvojumu meklējošs pāris nolēma ņemt savas virves un laisties pāri vietai ar nosaukumu “Boone Scenic Valley Railroad train” jeb citiem vārdiem sakot pāri Des Moines upei. Upei gan ir iespējams pārbaukt pāri ar šaursliežu vilciena palīdzību, kā citi saka – tā ir vārdiem neaprakstāma sajūta – tas ir gan neaptverami skaisti, gan nervus graujoši traukties pāri bezdibenim. Protams mūsu piedzīvojumu meklējošais pāris bija bezbailīgs, tāpēc tie nolēma laisties pa trosi no dzelzceļa tilta vidus.Viņi piesēja savas troses un sāka laisties lejā, dīvaini, ka tie nebija apskatījušies vilcienu maršrutu sarkastu, jo brīdī, kad viņi laidās lejā (tas bija diezgan ilgs laika posms) vilciens brauca ikdienas tūrē no ielejas. Kļūda bija acīmredzama. Trosi viņai bija piestiprinājuši pie stubākās vietas, kur to var piestiprināt – pie tērauda vilciena sliedēm. Protams, ka vilciens trosi bezproblēmām pārplēsa un mūsu bezbailīgie ceļotāji pārvērtās pankūkās.

(23. semptembris, 2002. gads, Brazīlija) Saimnieks un zemes īpašnieks no Sao Paulo nolēma atbrīvoties no bišu stropa, kas bija iemitinājies viņa apelsīnu kokā. Viņš īsti nezināja kā rīkoties, taču ziņāja, ka strops ir jānodedzina – bites tiek apdullinātas no dūmiem. Tā viņš aizargāšanās nolūkam uzlika galvā parastu plastmasas maisiņu un noslēdza to cieši ap kaklu, lai pasargātos no bites dzēlieniem, paņēma lāpu un gāja kaujā pret bitēm! Viņa sieva norūpējusies gāja viņu meklēt pēc pāris stundām un atrada viņu miruši. Lai vai kā, bet bites viņu nenogalināja. Plastmasas maisiņs pasargāja viņu no dūmiem, bišu dzēlieniem un … skābekļa! Viņš bija aizmirsis izdurt caurumus elpošanai!