Attiecības = sarežģītas 5539

Mēs izšķīrāmies,jo mans puisis teica,ka varbūt mums vajadzētu pamēģināt būt draugiem. Katru reizi,kad mēs turpmāk runājāmies,viņš sadusmojās un pateica,ka tā bijusi mana vaina,ka mēs izšķīrāmies... Es biju tā vainīga,kā tad...

Mana jau bijusī meitene uzskatīja,ka Bruņurupuči Nindzjas bija vardes. Nu kā var būt tāda muļķe?

Puisis,ar ko satikos visu vidusskolu un ar ko plānoju pavadīt visu mūžu kopā,pāris gadus pēc skolas mani pameta un apprecēja 19 gadīgu meiteni,kurai jau ir 3 gadus vecs bērns. Viņam ir 26 gadi.

Pēdējā laikā esmu sācis apmeklēt svaru zālīti,un mana meitene man visu laiku par to izsaka komplimentus par to,ka izskatos ļoti labi,bet pēc tam sadusmojās,jo,ejot uz svaru zāli,es atstāju mazāk laika,ko pavadīt ar viņu. Es patiešām nezinu,ko darīt.

Pāris gadus atpakaļ dabūju savu autovadītāja apliecību,un pāris dienas pēc tam devos uz aklo randiņu ar mana drauga draudzenes draudzeni. Jau kopš paša sākuma mēs viens otram nepatīk,tas bija manāms. Es viņu aizvedu uz garlaicīgu filmu,un viss,ko mēs vēlējāmies,bija,lai randiņš beidzas ātrāk. Es viņu vedu mājās kā traks burunduks - braucu ļoti ātri,neievēroju STOP zīmes,viņai bija bail,bet es tikai priecājos. Es iedriftoju viņas iebraucamajā ceļā,viņa izleca no mašīnas un sāka iet uz māju. Es domāju,ka ieliku atpakaļgaitā un braucu prom,kad piepeši izdzirdēju BOOM. Es tomēr biju aizmirsis ielikt atpakaļgaitā... Paskatījos uz priekšu un redzēju to meiteni uz manas mašīnas motora pārsega pilnīgi izbiedētu. Es ieliku šoreiz atpakaļgaitā,padevu uz atpakaļu un viņa noripoja uz zemes. Izliecos no mašīnas un pabļāvu "Tev viss kārtībā?" ,bet viņa neatbildēja un aizstreipuļoja līdz savām durvīm. Pēc 20 minūtēm biju jau mājās,kur priekšā bija mamma,viņa runāja pa telefonu un skatījās uz mani tā,it kā es vairs neskaitītos viņas dēls. Es piezvanīju tai meitenei un atvainojos,bet viņa ar mani nerunāja un nepieņēma atvainošanos. Viņa vēl joprojām nav izdarījusi ne vienu,ne arī otru lietu... viņa domāja,ka es to izdarīju tīšām.