›

Aizdomiņš 18

147 3

Tā kā tuvojas Valentīndiena, es izdomāju, ka varēšu padalīties ar kādu stāstu, kurš balstīts uz patiesiem notikumiem, es pats to visu redzēju, izjutu un izbaudīju. Ne katru dienu nākas lasīt šādus stāstus, tāpēc es īpaši, par godu Valentīndienai vēlējjos šo izstāstīt.

Man jau parasti nav, ko darīt, tāpēc man patīk novērot virtuves piederumu: katlus, dakšas, karotes, bļodas, plītis, šavmmītes un citus, arī apaļus, priekšmetus.

Bet vismīļākais atgadījums bija ar karoti, kuru es nosaucu par Aizdomiņš.

Viņscaron bija parasta... Autors: TheStyle Aizdomiņš

Viņš bija parasta, nesudraba karote un, tāpēc Aizdomiņš atšķīrās no visām pārējām karotēm, jo viņš nebija no sudraba, bet gan no nesudraba, kas nemaz nebija tik sudrabisks kā sudrabs. Viņu lietoju pavisam niecīgām nodarbēm kā sviesta ņemšanu no sviesta trauka un gurķīšu peldināšanu ūdenī. Bet Aizdomiņā bija kaut kas aizdomīgs, viņš viemēr tiecās pēc mīlestības un to es ļoti labi varēju manīt.

Tā kā Aizdomiņš gribēja mīlestību, es viņam to dāvāju: ēdu tikai pašas saldākā lietas, novēlēju saldus sapņus pirms katras gulētiešanas, apskāvu kad vientuļš bija un sabučoju kad nesmaidīja, bet ar to viņam nepietika? Jā, viņš bija romantiķis, viņam īpaši puiš negāja pie kāta, tāpēc es izdomāju viņam dāvāt, ko labāku, ko brīnišķīgāku un karotīgāku.

izveidot rakstu izveidot testu

Tiescaroni tā es viņam devu... Autors: TheStyle Aizdomiņš

Tieši tā, es viņam devu karoti, es izmeklējos visos veikalos, biju katrā katrotu veikalā, bet nekā, līdz beidzot aizgāju uz Latgalīti (Latgales turgus) un ieejot uzreiz acīs iekrita jauks, zaļš velosipēds, bet to es nemeklēju, tāpēc pagāju garām un turpināju mekēt Aizdomiņa mīļoto. Kad pēkšņi ieraudzīju kādu katlu, viņš mani uzrunāja: "Ej, ti, miņa jest karotes" es salecos un gandrīz sabijos, bet tad pievērsos katlam un sarunāju, nācās šķirties no savas jaunās švammītes, ko biju nopircis, bet tie divi lati bija tā vērti.

Kad atgriezos ar jauno karotes jaunkundzi mājās, es iedevu Aizdomiņam to apčamdīt, viņam patika viņa, tāpēc nosaucu par Patīkaizdomiņa. Tā viņi kādu laiku bija kopā, varbūt kādu dienu, divas, trīs, bet viņā nejutu apmierinātību. Es jutos vīlies un atmetu cerības atrast Aizdomiņam uz Valentīndienu viņa īpašo mīlestību.

Pēc pāris dienām es sadzirdēju... Autors: TheStyle Aizdomiņš

Pēc pāris dienām, es sadzirdēju, ka strauji kustas virtuves atvilkne. Steidzos klāt, lai noskaidrotu, kas tur notiek. Atveru strauji atvilktni, bet tur Aizdomiņš kratās uz kādas sudrabotas dakšiņas, mazliet nošokējies, bet tomēr pasmaidīju, jo viņš bija atradis savu īsto mīlestību :)

Aizgāju atpakaļ uz savu istabu, apsēdos dīvānā, bet tad saceļos, jo dzirdu šāvienu. Ātri skrienu uz virtuvi, bet tur tikai kečups, daudz kečups, bet malā guļ sašauta dakšiņa. Sadzirdu troksni koridorā, paskatījos, bet tur tik aizskrēja saniknotā Patīkaizdomiņa ļauni smiedamās atpakaļ uz Ladgalīti. Aizdomiņš raudāja, tāpat kā sašautā kečupa pudele.

Morāle: Lai arī, cik ļoti tu vēlies, lai citi ir laimīgi, tev nevajag atrast labāko, ko tu domā, ka viņam ir labākais, bet gan ļaut viņam dzīties pēc tā, kas viņam uz sirds.

147 3 18 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0