Milzīgais melnais caurums, kas slēpjas mums kaimiņos9

Eiropas Kosmosa aģentūras Gaia kosmosa teleskops (attēlots kosmosā) atrodas aptuveni 930 000 jūdžu (1,5 miljonu km) attālumā no Zemes.

Attēlā redzami instrumenti, kas veido ļoti lielo teleskopu, attālajā mazapdzīvotajā Atakamas tuksnesī Čīles ziemeļos.

Lielākais melnais caurums Piena Ceļā ir Sagittarius A*, kas atrodas galaktikas centrā, kura Saules masa ir aptuveni 4 miljoni — un tas griežas tik ātri, ka ir pieņēmis futbola bumbas formu.

Tomēr Sagittarius A* atrodas 26 670 gaismas gadu attālumā no Zemes, tātad 13 reizes lielāks par Gaia BH3 attālumu.

Kā tieši radās jaunatklātā binārā sistēma, proti, ar zvaigzni, kas riņķo ap melno caurumu, būs turpmāko pētījumu priekšmets.

Tomēr Dr Panuzzo, kurš ir šodien žurnālā Astronomy & Astrophysics publicēto pētījuma atklājumu galvenais autors, ir dažas teorijas.

"Klasiskais scenārijs būtu tāds, ka sistēmu veido masīva zvaigzne (kas sabruka un izveidoja melno caurumu) un mazmasas zvaigzne (tā, kuru mēs redzam šodien), " viņš teica MailOnline.

"Cits scenārijs ir tāds, ka mazas masas pavadoni pēc tā piedzimšanas notvēra melnais caurums.

"Mums ir vairāki mājieni, kas norāda uz šo pēdējo scenāriju kā ticamāku."

Šajā attēlā jaunais atradums ir salīdzināts ar diviem mazākiem melnajiem caurumiem mūsu galaktikā. Gaia BH1 ir mums tuvākais melnais caurums, taču tas ir tikai 10 reizes lielāks par mūsu saules masu (10 saules masas). Tikmēr Cygnus X-1 ir divreiz lielāks par šo, sasniedzot 21 Saules masu. Gaia BH3 ir 33 saules masas, taču tā joprojām ir pilnībā niecīga pret Sagittarius A *, lielākā melnā cauruma mūsu galaktikā (apmēram 4 miljoni saules masu)

Līdz šim otrs Zemei tuvākais zināmais melnais caurums bija Gaia BH2. Tagad mēs zinām, ka Gaia BH1 ir mums tuvākais melnais caurums, kam seko Gaia BH3 (jaunais atklājums) un tad Gaia BH2.

Melnie caurumi ir pazīstami kā iedvesmas avots tādām zinātniskās fantastikas filmām kā “Event Horizon -Notikumu horizonts”, un tie ir laiktelpas reģioni, kuros gravitācijas pievilkšanās ir tik spēcīga, ka pat gaisma nevar izkļūt ārā.

Tie darbojas kā intensīvi gravitācijas avoti, kas paceļ apkārt esošās vielas, piemēram, putekļus un gāzi, kā arī planētas un pat citus melnos caurumus.

Šī gada sākumā cita zinātnieku komanda atklāja spožāko un izsalkušāko melno caurumu, kāds jebkad atklāts.

To sauc par J0529-4351, tā masa ir aptuveni 17 miljardus reižu lielāka par mūsu Saules sistēmas sauli, un tā patērē vienu zvaigzni dienā.

Pateicoties to milzīgajai gravitācijas pievilkšanai, melnie caurumi palielinās masā, tverot tuvumā esošos materiālus, neatkarīgi no tā, vai tās ir zvaigznes, planētas un pat citi melnie caurumi.

Cita komanda nesen atklāja neticamu karti ar 1,3 miljoniem supermasīviem melnajiem caurumiem, kas dzīvo citu visuma galaktiku centros.