›

Militāro lidmašīnu būve Latvijā 6

73 1

Pirmie Ulmaņlaiki latviešiem joprojām asociējas ar veiksmīgu ekonomisko attīstību un tiek uztverti kā sava veida „zelta laikmets”, uz kuru daudzi mīl atsaukties vēl joprojām. Sava daļa taisnības tai visā, protams, ir, jo ekonomiskās attīstības līmenis tālaika Latvijas Republikā bija visai atzīstams, vēl vairāk, ar atsevišķiem ražojumiem varēja lepoties pasaules mērogā, jo ražoja ne jau tikai bekonu un sviestu. Piemēram, vai jūs zinājāt, ka tieši pirms pirmās „atbrīvošanas no buržuju jūga” Latvijas Republikā viss jau bija sagatavots lai tuvākajā laikā sāktu ražot kara lidmašīnas, bet sporta lidmašīnas jau bija ražošanā? Ja nē, tad jums droši vien būs interesanti uzzināt dažus interesantus faktus šajā sakarā

Šeit raksts par http://www.spoki.lv/foto-izlases/Militara-lidmasina-VEF-I-16/261312

Visa šī pasākuma sakne slēpās... Autors: snakey93 Militāro lidmašīnu būve Latvijā

Visa šī pasākuma sakne slēpās bēdīgajā stāvoklī, kādā atradās Latvijas Gaisa spēki, kuros bija tikai 72 daudzmaz karam derīgas lidmašīnas, kuru lielākā daļa bija tik novecojušas, ka faktiski no tām reālā situācijā nebūtu daudz jēgas. Vienīgie daudzmaz modernie bija 26 Gloster Gladiator. Savukārt tālaika labākie ārzemju ražojumi vācu Messerschmit un britu Spitfire maksāja līdz 500 000 Ls gabalā, kas bija ceturtdaļa no visa Aizsardzības gada budžeta, ko valsts, protams, nevarēja atļauties, tādēļ bija jāmeklē citi risinājumi.

vācu Messerschmit

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

britu Spitfire

Rūpniecība Latvijā savukārt... Autors: snakey93 Militāro lidmašīnu būve Latvijā

Rūpniecība Latvijā savukārt ļāva ražot dažādus lidmašīnu būvei nepieciešamus komponentus, sevišķi no koka. Problēmas radīja lidmašīnu motori, kurus būtu jāieved jebkurā gadījumā. Bez dažādiem individuālajiem entuziastiem, Latvijā radās arī vairākas lidmašīnu rūpnīcas. 1925. gadā tika dibināta „Chr. Backman” lidmašīnu rūpnīca, kur nelielās sērijās būvēja pārsvarā ārzemju lidmašīnu modeļus. Tāpat lidmašīnas būvēja arī VEF, kur būvēja vietējās konstrukcijas sporta un treniņu lidmašīnas. Nozīmīgākais projekts, neapšaubāmi, bija 1939. gadā uzsāktā aviācijas rūpnīca Ropažos, kurai būtu savs lidlauks un izmēģinājumu poligons, kam bija visas iespējas kļūt par ievērojamu rūpniecības centru ar lielām perspektīvām.

Ievērojamākais latviešu... Autors: snakey93 Militāro lidmašīnu būve Latvijā

Ievērojamākais latviešu aviobūves potenciālais ražojums bija daudzu sporta un treniņu lidmašīnu konstruktora K. Irbīša konstruētais iznīcinātājs VEF I – 16, kuram jau bija izgatavoti 3 prototipa modeļi un bija paredzēts sākt sērijveida ražošanu. Ar čehu dzinēju, 460 km/h maksimālo ātrumu un četriem ložmetējiem bruņojumā, tas nemaz nebija tik slikts modelis, vismaz iesākumam. Vienīgais mīnuss- šis lidaparāts pagaidām bija no koka, bet nekas taču nerodas vienā dienā. 1940. gadā jau bija sākti izmēģinājuma lidojumi, kurus pārtrauca pirmā padomju okupācija. Vācu laikā darbi pie lidmašīnas turpinājās, un pēc tās detalizētas izpētes Berlīnē, vācu speciālisti to ieteica sērijveida ražošanai. Tiesa gan, tas tā arī nekad nenotika.

Reklāma

Bija izveidoti arī rasējumi un... Autors: snakey93 Militāro lidmašīnu būve Latvijā

Bija izveidoti arī rasējumi un projekts vieglajam iznīcinātājam VEF I- 19, kas tehniski jau būtu daudz advancētāks, taču tālāk par projekta līmeni tas netika.

Vērā ņemamas iestrādnes radīja... Autors: snakey93 Militāro lidmašīnu būve Latvijā

Vērā ņemamas iestrādnes radīja arī leģendārais latviešu lidotājs Herberts Cukurs, kas uz savas leģendārās lidmašīnas C 6 „Trīs zvaigznes,” ar kuru bija veicis lidojumu uz Japānu, bāzes bija radījis pikējošā bumbvedēja C-6bis prototipu. Šī lidmašīna bija pilnībā no metāla, un tā bija vienīgā Latvijā uzbūvētā pilnmetāla lidmašīna, kuras sēriju jau bija pasūtījusi Kara ministrija, līdz ar to visdrīzākajā laikā vajadzēja sākties tās ražošanai. Arī šīs mašīnas izmēģinājumi noslēdzās 1940. gada 7. jūnijā, tikai 10 dienas pirms okupācijas.

Autors: snakey93 Militāro lidmašīnu būve Latvijā

Reklāma

Bez iznīcinātājiem bija... Autors: snakey93 Militāro lidmašīnu būve Latvijā

Bez iznīcinātājiem bija iestrādnes arī bumbvedēju ražošanā, par ko jāpateicas Amerikas latvietim, Minesotas universitātes profesoram Džonam Akermanim, pēc kura projekta tika uzbūvēts divmotoru vieglais bumbvedējs VEF JDA 10 M, ko varēja ražot arī pasažieru lidmašīnas versijā. 1939. gadā notika tās izmēģinājuma lidojums, un tā ir pirmā un arī, diemžēl vienīgā VEF ražotā divmotoru lidmašīna. Attēlā tā vēl ir redzama tikai konstrukcijas stadijā.

«‹ 1 2 »›

73 1 6 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0