Tā kā virsraksts pievērsis jūsu uzmanību, tad dodu iespēju izlasīt rakstu.
Sākšu ar to, ka neesmu nekāds "fotogrāfs", zinu bildes nav perfektas, bet tas atspoguļo manu būtību. Bildes ir tieši tie mirkļi, kurus es redzēju šodien, diena kur bija drēgna, bet tomēr tā bija satriecoši brīnumaina. Domāju, ka varbūt jums patiks, bet ja nepatiks, tad pieņemu kritiku, kas ir nepieciešama izaugsmei.
Putns kurš aizlidojis,
Aizlidojis no dzīves,
Dzīves kura bija krāsu pilna,
Bet tagad...
Tagad, tā ir pilna,
Pilna ar gaismu,
Gaismu, kas nav tava,
Un nav arī mana.
Ātri izdomāts dzejolis.
Dzejolis ir filosofisks tāpēc, katrs var piedomāt pie tā kā to izprot.
