Mēness jau daļēji izpārdots, ir laiks tiekties uz augšu! Gan jau arī šis tiks izķiņķelēts!
Pērkam kaķi maisā?19
265
0
Brīnišķīgais Saturna panorāmas attēls tika uzņemts 2006.gada 15. septembrī ar NASA kosmiskās zondes Cassini fotokameru. Kopā ar melnajā tumsā esošo gigantisko Saturnu, kurš Cassini aizsargāja no Saules žilbinošās gaismas, kosmiskā zonde saskatīja Saturna gredzenus tik skaidri kā nekad agrāk. Iegūtie attēli papildina pierādījumus tam, ka Saturnam ir gredzeni, kas veidojušies viscaur tā vēsturei un materiāls, no kā veidoti gredzeni, atrodas nepārtrauktā pārmaiņu procesā.
Planetārais miglājs, kurš atrodas aptuveni 3000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Šāda veida attēli parāda veidojošos „drāmu”, kura notiek Saulei līdzīgu zvaigžņu attīstības beidzamajā stadijā. Kad Saulei līdzīga zvaigzne mirst, tās ārējie apvalki tiek aizpūsti visumā. Mirstošais kodols izgaismo un jonizē šos gāzes apvalkus un vērotāji redz brīnišķīgas formas un krāsas objektus.
Reklāma
Kosmisko teleskopu Spitzer un Hubble kopīgā fotogrāfijā redzam haosu, kurš rodas veidojoties jaunām zvaigznēm Oriona miglājā 1500 gaismas gadu attālumā.
Messier 83 – „kaimiņos” esoša galaktika, kura atrodas aiz mūsu tuvāko galaktiku robežām. Vidusdaļa ir vecai zvaigznei raksturīgā dzeltenīgā krāsā, bet spirālveida ārējā daļa redzama kā izkaisīta zila gaisma ar sarkaniem „mezgliņiem”.
Observatoriju Chandra un Spitzer kopīgi veidotā attēlā redzam Lielajā Magelāna mākonī esošas pavisam jaunas zvaigznes košāko daļu. Rentgena teleskopa Chandra X-ray (zilā gaisma) attēlā redzam gāzi, kura ir miljonus grādu karsta centrā, bet ārpusē, vēsākā gāze redzama infrasarkanajā starojumā (sarkanā gaisma), kur attēls iegūts ar teleskopa Spitzer palīdzību.
Reklāma
Šīs intensīvi kustošās galaktikas ieguvušas gigantiskas „maskas” formu. Saltās, zilās acis ir divu saplūstošu galaktiku NGC 2207 un IC 2163 kodoli, bet pati „maska”- galaktiku spirālveida perifērija. Krāsainais attēls sastāv no teleskopa Spitzer infrasarkanās gaismas (sarkanā gaisma) datiem un ar mūsu acīm uzveramajiem kosmiskā teleskopa Hubble redzamās gaismas (zilā un zaļā gaisma) iegūtajiem datiem.
Ar kosmiskā teleskopa Hubble palīdzību iegūtajos attēlos redzam Antennae galaktiku, kura ir šī saplūstošā pāra jaudīgākā un skarbākā galaktika. Tādu procesu rezultātā, kā gravitācijas kolapss, veidojas miljardiem jaunu zvaigžņu. Šo zvaigžņu rašanās apgabalu kompaktākās un košākās daļas sauc par superzvaigžņu klāsteri (super star clusters). Šādi attēli ļauj astronomiem atšķirt zvaigznes un superzvaigzņu klāsterus, kuri veidojas divu spirālveida galaktiku sadursmju rezultātā.
Galaktikas „Ratu Ritenis” (Cartwheel galaxy) neparastā forma izveidojusies pirms vairākiem simtiem miljoniem gadu, galaktikai saduroties ar citu mazāku galaktiku. Mazajā rāmītī redzams kā izskatās „Ratu Ritenis” Spitzer teleskopa infrasarkanajā diapazonā.
Reklāma
Divas lielas vētras uz Saules sistēmas giganta Jupitera uzņemtas ar teleskopiem no Zemes. Abas ovālveida vētras (tā saucamie „sarkanie plankumi”) šajā attēlā parādītas nevis cilvēka acij pierastajā, tradicionālajā garo viļņu diapazonā, bet infrasarkanajā diapazonā, tāpēc attēlā tās izskatās baltas.
Gāzes un putekļu virpuļi jaunas, veidojošās zvaigznes tuvumā. Attēls iegūts ar kosmiskā teleskopa Hubble fotokameru “Hubble Advanced Camera”. Šis „skaistums” ar nosaukumu LH 95 atrodas „Lielajā Magelāna mākonī”. Redzamas gan jaunas zvaigznes, gan arī daži masīvāki šo zvaigžņu „kaimiņi”.
Tev patiks šie raksti
